На русском
Zaķusala varētu kļūt par otro Venēciju
Zaķusala izskatās kā neapdzīvota un nesteidzīga oāze intensīvas pilsētas infrastruktūras vidū. Tā ir neskartas un gleznainas dabas stūrītis pilsētas centrā.
Taču, kā uzskata arhitekti, tai ir liels potenciāls un varētu kļūt par vienu no pieprasītākajiām dzīvojamām un atpūtas vietām Rīgā. Lai sasniegtu šo mērķi, tika rīkots Zaķusalas apbūves konkurss. Un, lūk, kādi ir tā rezultāti.
Galvenais Rīgas arhitekts Gvido Princis un viņa kolēģi apskatījuši trīs Zaķusalas attīstības investīciju projektus: dzīvojamo ēku kompleksa, biznesa centra būvniecību unzinātnes centra izveidošanu televīzijas torņa telpās.
Žūrija kā uzvarētāju ir nominējusi projektu, kura autori ir jauna četru latviešu arhitektūras grupa. Uzņēmums „Zaķusalas Estate”, kuram pieder 12 hektāru neapstrādātas zemes Zaķusalā starp televīzijas torni un Salu tiltu, plāno realizēt dzīvojamā kompleksa celtniecību ar 1500 dzīvokļiem, komercplatībām un sociālu infrastruktūru.
"Šis projekts varētu būt kas tāds, kas piešķir salai apdzīvojamu funkciju. Visticamāk, tas nav nākamā vai aiznākamā gada jautājums, bet tā ir vīzija, ko zemes īpašnieks redz kā īstenojamu pārskatāmā nākotnē," norādīja Princis.
Jaunais projekts vērsts uz ielu līniju reorganizāciju. Galvenā iela – Zaķusalas bulvāris virzīsies salas vidienē, veidojot apbūves platības abās krasta pusēs. Tas kļūs par centrālo sabiedriskā transporta un privātā transporta artēriju. Tomēr transportam plānots ieviest ierobežojumus, lai salas rajonu padarītu drošāku bērniem. Mājas tiks būvētas tā, lai fasādes būtu vērstas uz krastmalu.
Dienvidrietumu krasts pie Mazās Daugavas ar dabisko slīpumu un smilšainajām pludmalēm būs vieta, kur sagaidīt saulrietus. Šī Zaķusalas puse ir ideāli piemērota atpūtai – laivu braukšanai, pludmalēm un peldvietām. Foto: Rīgas pašvaldības aģentūra Jebkura būvniecība tuvāk par 20 metriem no upes krasta ir stingri ierobežota, taču šo ierobežojumu ir iespējams pārvarēt, izveidojot mākslīgu krastmalu ar kanāliem.
Jaunie kanāli no Mazās Daugavas divkāršotu krasta līnijas garumu. Savukārt kanālus varētu padarīt pieejamus laivām vai ūdens tramvajiem. Un, iespējams, arī ūdens taksometriem. Tiks veidotas dažāda tipa dzīvojamās ēkas, lai piedāvātu daudzveidīgus dzīves apstākļus.
Teritorija ir nomas zeme, kuru valsts ir izīrējusi uzņēmējiem, kuri attiecīgajā teritorijā paredz veidot multifunkcionāla biznesa centra koncepciju, kas ietver konferenču centru, viesnīcu ar 300 numuriņiem, ap 70 dzīvokļu, kā arī birojus un komercplatības. Pazemē atradīsies autostāvvieta, kas paredzēta 420 automašīnām.
Pašlaik teritorija pie Latvijas Televīzijas ēkas ir nekopta un aizaugusi. Nedaudz tālāk uz ziemeļiem, blakus Dzelzceļa tiltam, vietā, kas stipri aizaugusi ar krūmiem, ir paredzēts būvēt lielu panorāmas ratu. Princis informēja, ka attiecīgajam projektam šobrīd tiek izstrādāts lokālplānojums, kā arī meta projekts būvei. Televīzijas tornis ir gatavs kļūt par nākamo Eifeļa torni. Starp citu, Rīgas televīzijas tornis ir augstākais Eiropas Savienībā.
Par to augstāks Eiropā kopumā ir tikai Ostankino televīzijas tornis Kijevā. Tāpēc tas varētu kļūt par tikpat pievilcīgu tūrisma galamērķi, kā Eifeļa tornis. Atliek vien to rekonstruēt: izremontēt tālajā 2004. gadā slēgto restorānu, kas atradies 93 metru augstumā un skatu torni virs tā (97 metri).
Trešo projektu Televīzijas torņa ēkā paredz realizēt "Latvijas Radio un televīzijas centrs" (LVRTC). Televīzijas torni plānots padarīt funkcionāli interesantu plašākai sabiedrībai, izveidojot panorāmas skatupunktu. Turklāt tā ir interesanta vēsturiska komunikāciju būve, kurā paredzēts veidot zinātnes centru. LVRTC paredzējis uzlabot objekta funkcionalitāti un atjaunot tā fizisko stāvokli.
Rīgas pilsētas arhitekts pastāstīja, ka šī ideja vēl ir plānošanas līmenī. Tā varētu tikt īstenota tad, kad būs pabeigts kāds no plānotajiem Zaķusalas labiekārtošanas projektiem. "Ja dzīve tur sāksies ar citādu interesi un jaudu, tad arī būs skaidrāks, kas un kā labiekārtos šos parkus, un kādā ātrumā," pastāstīja Princis.
