Kā padarīt drošu savu kāpņu telpu: reāla pieredze fotogrāfijās

Mana māja – mans cietoksnis. Justies droši ir patīkami ne tikai savā dzīvoklī, bet arī mājas kāpņu telpā – kurš gan to var apstrīdēt? Kāpņu telpa ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, par kura drošību jārūpējas viņiem pašiem. RNP teritoriālā iecirkņa “Kurzeme” direktora vietniece Jekaterina Morozova un Lielupes ielas (Bolderāja) mājas vecākais, Staņislavs Sļusorenko dalās savā pieredzē par to, kā, sadarbojoties ar nama apsaimniekotāju, iespējams panākt to, lai vairs nebūtu bail doties kāpņu telpā.

“Dzīvoju šajā mājā jau vairāk nekā 35 gadus. Kad biju tikko ieguvis dzīvokli, viss bija skaisti, bet ar laiku kāpņu telpas stāvoklis pasliktinājās. Turklāt šeit bieži sapulcējās kompānijas, kas lietoja alkoholu, trokšņoja, smēķēja, gadījās, ka bezpajumtnieki nāca gulēt kāpņu telpā un tādējādi biedēja iedzīvotājus,” stāsta Staņislavs.

Par mājas vecāko viņš kļuva 2013. gadā un pirmais paveiktais darbs bija durvju maiņa. “Mēs uzstādījām kodu atslēgas, bet tā ir vāja aizsardzība pret svešiniekiem. Šogad mēs uzstādījām domofonus, atlikusi tikai viena kāpņu telpa. Tagad ieeja ir tikai ar elektroniskajiem čipiem, kas ir ļoti labs risinājums – iekļūt kāpņu telpā tagad nav vienkārši,” ar savu pieredzi dalās Staņislavs.

Kāpņu telpas nebija remontētas, kopš māja tika nodota ekspluatācijā, sienas bija netīras, apzīmētas. Staņislavs piedāvājis dzīvokļu īpašniekiem uzsākt kosmētiskā remonta veikšanu. Visās kāpņu telpās tika nomainīti logi, tādējādi uzlabojot mājas energoefektivitāti un tās ārējo izskatu. Pēc tam veikts kosmētiskais remonts kāpņu telpās – balti griesti, persiku krāsas sienas un neviens tās nesmērē – kāpņu telpā ieiet var tikai “savējie” un cilvēki novērtē skaistumu, kurā paši ir ieguldījuši naudu. Tādējādi izsisto logu teoriju – “ja ēkai ir izsists viens logs, neviens nepamanīs, ka pēc kāda laika šajā ēkā nebūs palicis neviens vesels logs”, var pārbaudīt dzīvē.
“Katru gadu mēs uzkrājam apmēram 4000 eiro. Vasarā cenšamies uzkrāt 40 centus par kvadrātmetru, bet ziemā, kad jāmaksā par apkuri, katrs maksā 15 centus. Bet ņemot vērā, ka mēs vēlamies nomainīt visus stāvvadus un saremontēt cokolu, būs nepieciešams pārskatīt jautājumu par uzkrājumu palielināšanu,” ar saviem plāniem dalās mājas vecākais.

Atgriežoties pie jautājuma par drošību, RNP teritoriālā iecirkņa “Kurzeme” direktora vietniece Jekaterina Morozova atzīmē, ka, saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem, kāpnes un kāpņu telpu nedrīkst pieblīvēt – kāpņu telpai jābūt tukšai. Ugunsgrēki kāpņu telpās, pagrabos vai atkritumu vados notiek neuzmanības rīcības rezultātā.

“Kāpņu telpās bieži ir sastopami galdiņi, dīvāni, apavi, kas atstāti aiz durvīm, ratiņi un citas kaimiņu “bagātības”. Tajā šķietami nav nekā bīstama, bet šis viedoklis ir kļūdains. Ir sērijas, kurās pie ieejas bēniņos ir neliels laukums – cilvēki tur samet savas nevajadzīgās lietas, kaut gan šādiem gadījumiem ir īpašas vietas, kas paredzētas lielgabarītu atkritumiem, kuri tiek izvesti reizi nedēļā. Atgriežoties pie domofoniem, ja kāpņu telpā var iekļūt jebkurš, tad lietas, kuras atrodas kāpņu telpā, ir pieejamas ikvienam, kurš tām dodas garām. Kāda nevērīgi nomests izsmēķis, kas nokritis uz nevērīgi aiz durvīm atstāta zābaka, vai vienkāršs huligānisms, var radīt iedzīvotājiem lielas raizes. Ugunsgrēka gadījumā evakuācijas laikā nekam nevajadzētu traucēt,” atzīmē J. Morozova. Gadījumā, ja kāpņu telpā glabājas nevajadzīgas lietas, par to var ziņot nama apsaimniekotājiem, kuri pie šo lietu īpašnieka vērsīsies ar lūgumu atbrīvot koplietošanas telpu līdz noteiktam termiņam. Ja tas netiks darīts, nama apsaimniekotājs šo pienākumu uzņemsies pats.

Kāpņu telpā jāseko līdzi evakuācijas ceļiem – jārūpējas, lai avārijas izejas būtu brīvas, bet durvis uz evakuācijas ceļiem nav aizslēgtas ar atslēgu un viegli atvērtos trīs sekunžu laikā – tā norāda RNP ugunsdrošības inženieris Artūrs Laizāns.

Dūmu detektorus, kuriem no 2017. gada 1. septembra būs jāatrodas visos dzīvokļos, var uzstādīt arī kāpņu telpā, bet speciālisti šaubās par šī drošības pasākuma efektivitāti. Ja ir vēlme, kāpņu telpā var uzstādīt automātisko ugunsgrēka novēršanas sistēmu. Mājās, kuras ir augstākas par 12 stāviem, RNP to dara jebkurā gadījumā. Ja māja ir zemāka, tad iedzīvotāji var pieņemt lēmumu par šādas sistēmas ieviešanu arī savā mājā.

Nelielās mājās ar krāsns vai cita veida autonomo apkuri, reizi gadā nepieciešams iztīrīt skursteni (RNP to dara līdz 1. novembrim). Reizi piecos gados ir jāpārbauda dūmvada tehniskais stāvoklis un nepieciešamības gadījumā jāveic remonts. Tāpat vajadzētu uzstādīt dūmu detektorus, tvana gāzes sensoru (šī gāze ir neredzama un nāvējoša) vai jāizvēlas kombinētais detektors, kas uztver gan dūmus, gan tvanu.