Kā saņemt mājokli no pašvaldības?

Pēdējo septiņu gadu laikā rinda uz pašvaldības dzīvokļiem Rīgā ir kļuvusi divreiz mazāka. Šā gada 1. septembrī rindā gaidīja 3479 ģimenes. Pagājušajā, 2016. gadā rindā gaidītājiem tika piešķirti 609 mājokļi, savukārt šogad – 350 dzīvokļi. Rīga.lv stāsta, kam ir tiesības saņemt dzīvojamo telpu no pašvaldības un kā sekot rindas virzībai.

1.Kurus rīdziniekus uzņem rindā?

Vai rindas nav samazinājušās tādēļ, ka ir sašaurināts to personu loks, kas var pretendēt uz pašvaldības dzīvokli? Gluži otrādi! Rīgas dome ir paplašinājusi to personu loku, kuras var rēķināties ar palīdzību mājokļa jautājuma risināšanā. Tagad tās ir arī:

ģimenes ar trim vai vairāk bērniem;
personas, kuras ir zaudējušas vienīgo mājokli, jo nav varējušas atmaksāt hipotekāro kredītu;
personas, kuras mitinās pašvaldības ēkās (bijušajās kopmītnēs), kas ir neapmierinošā tehniskajā stāvoklī.
Saskaņā ar jaunajiem 2015. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 153 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” par 40 eiro mēnesī ir paaugstināta denacionalizēto māju īrniekiem ienākumu robeža, kas ļauj reģistrēties, lai saņemtu palīdzību mājokļa jautājuma risināšanai.

Būvējot sociālās mājas, tiek izveidoti servisa dzīvokļi, kas paredzēti cilvēkiem, kuri pārvietojas riteņkrēslā.

Kam ir tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā?

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visas šīs personas ir iekļautas desmit reģistros.

1. reģistrā tiek iekļautas personas, kurām ir tiesības uz sociālo dzīvojamo telpu. Tie ir atsevišķi dzīvojoši, maznodrošināti pensionāri un personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, ja bērnam nav nodrošināta atsevišķa istaba, kā arī cilvēki, kam ir nepieciešams servisa dzīvoklis, jo viņi ir spiesti pārvietoties riteņkrēslā.

1. reģistrā iekļauj arī denacionalizēto ēku īrniekus, kas sasnieguši pensijas vecumu, un personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kas dzīvojušas attiecīgajā ēkā jau pirms tās denacionalizācijas.

Ko var sagaidīt? Rindā gaidītājiem, kas iekļauti 1. reģistrā, tiek piešķirta dzīvojamā telpa sociālajās mājās. Rīgā ir 15 sociālās mājas ar atsevišķiem dzīvokļiem un divas mājas ar istabu plānojumu un kopējā lietošanā esošām palīgtelpām (Ūnijas ielā 49 un Garozas ielā 15).

Priekšrocības: īres maksa ir tikai 6 centi par vienu kvadrātmetru, kas ir 10 vai pat 12 reizes lētāk nekā pašvaldības īres mājās, turklāt par komunālajiem maksājumiem ir atlaide 25 līdz 50 procentu apmērā.

Kas ir paveikts? 2016. gadā ir izīrētas 310 sociālās dzīvojamās telpas, šogad līdz 15.septembrim – 145 sociālās dzīvojamās telpas. 2016. gada rudenī pēc renovācijas tika nodota ekspluatācijā sociālā dzīvojamā māja ar 215 dzīvokļiem Aglonas ielā 35/1.

Pašreizējā situācija: rindā uz sociālo dzīvojamo telpu uz 2017. gada 1. septembrī gaida 1318 cilvēki (ir tendence pieaugt).

2. reģistrā iekļauj personas, kas ir izliktas no dzīvojamās telpas īres un komunālo maksājumu parādu dēļ vai tāpēc, ka nav varējušas atmaksāt hipotekāro kredītu, kas paņemts vienīgā mājokļa iegādei vai remontam.

Kas ir paveikts? Pagājušajā gadā pašvaldība sarūpēja dzīvojamās telpas 36 ģimenēm, šogad līdz 15.septembrim - 13 ģimenēm, kuras saskaņā ar tiesas lēmumu bija izliktas no dzīvojamajām telpām.

3. reģistrs ir paredzēts bērniem bāreņiem vai bērniem, kas ir palikuši bez vecāku aprūpes, kā arī bāreņiem.

Kas ir paveikts? 2016.gadā palīdzība tika sniegta 53, šogad līdz 15.septembrim – 43 bāreņiem un bez vecāku aprūpes palikušiem bērniem.

Pašreizējā situācija: rindā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai uz 2017. gada 1.septembri gaida 331 bārenis.

4. un 4.1. reģistrā ir iekļauti denacionalizēto māju iedzīvotāji, kuri var (pirmām kārtām vai vispārējā kārtībā) pretendēt uz vienreizējo pabalstu par dzīvojamās telpas atbrīvošanu, ar nosacījumu, ka viņu ienākumi nepārsniedz noteiktu līmeni – atsevišķi dzīvojošas personas ienākumi nepārsniedz 440 eiro, bet no diviem vai vairāk cilvēkiem sastāvošā ģimenē ienākumi uz vienu cilvēku nepārsniedz 360 eiro mēnesī pēc nodokļu samaksas.

Pašreizējā situācija: dzīvokļa atbrīvošanas pabalstu gaida 361 ģimene. Rīgas dome ik gadu lemj par to, kāda summa ir nepieciešama pabalstu izmaksāšanai, ņemot vērā, ka puse līdzekļu jāpiešķir valstij. 2017. gadā tie ir 11 miljoni eiro. Pašvaldība ir gatava samaksāt pusi, turpretī valsts kopš 2010. gada līdzfinansēšanu ir pārtraukusi.

5. reģistrā iekļauj personas, kas ir atbrīvotas no ieslodzījuma vietām.

Kas ir paveikts? Pagājušajā gadā pašvaldība ir izīrējusi dzīvojamās telpas bez ērtībām vai istabas mājās ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām 15 personām, šogad līdz 15.septembrim – 4 personām, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas.

6. reģistrā tiek iekļautas ģimenes, kurās ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni.

Kas ir paveikts? Pagājušajā gadā pašvaldības dzīvokļus saņēma 26 ģimenes, savukārt šogad līdz 15.septembrim – 22 ģimenes ar trīs un vairāk bērniem.

Pašreizējā situācija: rindā uz pašvaldības dzīvokli uz 2017. gada 1. septembri gaida 217 ģimenes.

7. reģistrā reģistrē tiem denacionalizēto māju īrniekus, kuru ienākumi atsevišķi dzīvojošai personai nepārsniedz 440 eiro, bet ģimenei – 360 eiro uz vienu cilvēku mēnesī.

Svarīgi: personām ar noteiktu ienākumu līmeni jādeklarē savi ienākumi un materiālais stāvoklis sava rajona sociālajā dienestā.

Kas ir paveikts? Pagājušajā gadā pašvaldība sniedza palīdzību 94 ģimenēm, šogad līda 15.septembrim – 69 ģimenēm no denacionalizētām mājām.

Pašreizējā situācija: rindā pašlaik (01.09.2017.) ir 831 ģimene.

8. reģistrs ietver personas, kas mitinās tādās pašvaldības dzīvojamās telpās, kuras atzītas par dzīvošanai nederīgām, kā arī tādā pašā stāvoklī esošu denacionalizēto ēku iemītniekus. Viņiem piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs līdz šim īrētajai dzīvojamai telpai.

Svarīgi: atzinumu par dzīvojamās telpas tehnisko stāvokli sniedz departamenta komisija.

Kas ir paveikts?

Pagājušajā gadā dzīvojamo telpu saņēma 47 ģimenes, šogad līdz 15.septembrim – 33 ģimenes.

Perspektīvas: turpinās trīs dzīvojamo ēku (bijušo kopmītņu) atbrīvošana Prūšu ielā 25A, Valmieras ielā 24, Katrīnas ielā 18. No 2009. līdz 2017. gadam ir atbrīvotas deviņas šāda tipa mājas, iedzīvotājus izmitinot citur. 2017.gadā Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu par Ieriķu 2A iedzīvotāju izvietošanu. Šobrīd rindā reģistrētas 267 ģimenes.

9. reģistrs ir „maiņas reģistrs”. Tajā iekļauj personas, kuras mitinās pašvaldības dzīvokļos un ir izteikušas vēlmi pārcelties uz mazāku vai lētāku mitekli, tostarp uz mazāk labiekārtotu.

10. reģistrā ir iekļautas personas, kuras pretendē uz pašvaldības palīdzību vispārējā kārtībā.

Perspektīvas: kopš 2009. gada uzņemšana šajā reģistrā ir pārtraukta. Tajā šobrīd (01.09.2017.) ir 103 ģimenes.

Svarīgi: pastāv vēl daudz reģistrācijas priekšnoteikumu, kas jāizpilda. Piemēram, lai varētu saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, pēdējos piecus gadus deklarētajai dzīvesvietai jābūt Rīgā.

Sīkāku informāciju var atrast Mājokļu un vides departamenta tīmekļvietnē http://mvd.riga.lv. (kreisajā sadaļā „Dzīvokļu jautājumi”).

2.Dzīvoklis kā palīdzība

Vai pretendēt uz palīdzību dzīvokļa saņemšanā var tikai maznodrošinātas personas?

Jā. Jo būtībā tā ir sociālās palīdzības forma. Izņēmums ir 3. reģistrs, kurā iekļauj bāreņus un bez vecāku aprūpes palikušus bērnus. Citādi kritēriji tiek piemēroti arī denacionalizēto ēku iedzīvotājiem, kuri var pretendēt uz dzīvojamo telpu noteikta ienākumu līmeņa gadījumā (atsevišķi dzīvojošas personas ienākumi nedrīkst pārsniegt 440 eiro, bet no diviem vai vairāk cilvēkiem sastāvošas ģimenes ienākumi – 360 eiro uz vienu cilvēku mēnesī).

Kā var saņemt maznodrošinātā statusu?

Jāvēršas sociālajā dienestā.

Vai kā sociālo mājokli ir iespējams noformēt dzīvokli, kurā cilvēks jau dzīvo?

Jā. Ja maznodrošināta ģimene īrē dzīvojamo telpu no pašvaldības. Taču ar vienu nosacījumu - dzīvojamās telpas īres līgums tiek noslēgts uz 6 mēnešiem.

Un ja dzīvoklis ir privatizēts?

Privatizētam dzīvoklim nevar piešķirt sociālā dzīvokļa statusu.

Vai cilvēks nepaliks bez pajumtes, ja notiks nelaime, piemēram, dzīvoklis cieš ugunsgrēkā?

Saskaņā ar likumu palīdzība pienākas cilvēkiem, kuru mājokļi ir cietuši stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvokli īrē vai viņiem tas pieder, tikai ar nosacījumu, ka viņi tajā ir deklarēti un viņiem Rīgā nav citas dzīvojamās telpas.

Lai saņemtu palīdzību, viena mēneša laikā jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu un ugunsgrēka aktu vai citu dokumentu, kas apliecina notikušās avārijas faktu.

Kā sekot rindas virzībai?

Skaidrs, ka dzīvoklis tiek piešķirts rindas kārtībā. Taču reģistru skaits ir veseli desmit, un katrā no tiem ir savi pirmie numuri…

Dzīvokļi tiek izīrēti rindas kārtībā.

Dzīvokļu izīrēšanas kārtība ir detalizēti aprakstīta Rīgas domes noteikumos Nr. 153 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Kā var uzzināt savu numuru dzīvokļu rindā?

Portāla www.eriga.lv sadaļā „Rīgas pašvaldības Dzīvokļu rindu reģistrs”. Pēc reģistra numura, vārda un uzvārda ievadīšanas tiks parādīta šifrēta informācija par visām attiecīgajā reģistrā iekļautajām personām ar tādiem pašiem iniciāļiem kā informācijas pieprasītājam.

Savu kārtas numuru attiecīgajā reģistrā var atrast vai nu pēc lietas numura, vai arī reģistrācijas datuma. Informāciju var saņemt arī Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā.

3.Kā saņemt dzīvokli ārpus rindas

Dzīvokli rindā nākas gaidīt ilgi. Vai ir kāda iespēja saņemt dzīvokli ārpus rindas?

Lēmumus šajā jautājumā pieņem Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija. Saskaņā ar noteikumu Nr. 153 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14. punktu uz dzīvokli ārpus kārtas var pretendēt:

personas, kurām ir īpaši nopelni Rīgas un Latvijas labā (personas no 1., 2., 7. un 8. reģistra);
atsevišķi dzīvojoši pensionāri un atsevišķi dzīvojošas personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kuri ir denacionalizēto māju īrnieki un kuru izdevumi par īri un komunālajiem pakalpojumiem pārsniedz viņu ienākumus (7. reģistrā iekļautās personas);
atsevišķi dzīvojoši pensionāri, vai atsevišķi dzīvojošas personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti un ģimenes ar nepilngadīgu bērnu, kuri ir denacionalizētas mājas īrnieki, kur nav nodrošināti pamatpakalpojumu – ūdeni, siltumu, kanalizāciju un atkritumu izvešanu (1. un 7. reģistrā iekļautās personas);
atsevišķi dzīvojoši pensionāri, vai personas ar 2. grupas invaliditāti, kuri ir denacionalizēto māju īrnieki, ja sociālais dienests ir sniedzis atbilstīgu atzinumu par viņu veselības stāvokli un dzīves apstākļiem (1. reģistrā iekļautās personas);
personas ar 1. grupas invaliditāti un atsevišķi dzīvojoši pensionāri, kas sasnieguši 75 gadu vecumu, ar nosacījumu, ka sociālais dienests ir sniedzis atbilstīgu atzinumu par viņu veselības stāvokli un dzīves apstākļiem (1. reģistrā iekļautās personas).
Kas ir paveikts?

Pagājušajā gadā dzīvojamā telpa ārpus kārtas tika izīrēta 75 personām, šogad līdz 15.septembrim – 41 personai.

Starp citu, ir vēl viens dzīvokļu rindas virzības paātrināšanas veids – piekrist īrēt dzīvojamo telpu ārpus Rīgas. Rīgas pašvaldībai ir ēkas (399 dzīvokļi) galvaspilsētas apkaimē, proti, pa vienai ēkai Ādažos, Siguldā, Olainē un Baldonē un četras ēkas Ropažu novada Silakrogā. Pēdējās divās adresēs gandrīz vienmēr ir brīvi dzīvokļi.

4.Vai var pazaudēt dzīvokļa rindu

Rindā gaidītājiem jāievēro termiņš, kurā nepieciešams deklarēt ienākumus un materiālo stāvokli Sociālajā dienestā. Ja viņi par to aizmirst, mēs atgādinām, turklāt ne vienu reizi vien.

Izslēgt cilvēku no rindas var tikai tajā gadījumā, ja viņš vairs neatbilst paredzētajiem reģistrācijas kritērijiem. Taču arī tad cilvēks var pārsūdzēt lēmumu par viņa izslēgšanu no dzīvokļu rindas, vēršoties pie departamenta direktora. Ja cilvēks joprojām nepiekrīt lēmumam, viņš var vērsties administratīvajā tiesā (vispirms rajona, pēc tam apgabala).

Un, lūk, ilgi gaidītā rinda ir pienākusi. Taču dzīvoklis nepatīk, neatrodas ērtā rajonā vai piemērotā stāvā. Vai var atteikties no viena mitekļa un pieprasīt citu?

Var tikt piedāvāti trīs dzīvojamo telpu varianti no mūsu rīcībā esošajiem. Ja vien ir tāda iespēja, mēs cenšamies ņemt vērā rindā gaidītāju vēlmes, kā arī īpašās vajadzības, ko apliecina ģimenes ārsta izziņa. Tomēr cilvēkiem ir jāsaprot, ka pašvaldības dzīvoklis ir palīdzība. Tāpēc, ja cilvēks ir trīs reizes nepamatoti atteicies no piedāvātā dzīvokļa, viņu no reģistra izslēdz.