Kas iedzīvotājiem jāizdara pirms apkures sezonas sākuma

Biežs rudens ugunsgrēku iemesls ir nepareizi uzstādītas vai ekspluatētas apkures sistēmas un neiztīrīti dūmvadi, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati. Eksperti brīdina - sākoties apkures sezonai, šādu ugunsgrēku daudzums palielināsies.

Neiztīrīts dūmvads bieži vien ir ugunsgrēku iemesls

“Mūsu pieredze liecina, ka ugunsgrēki apkures sistēmu dēļ visbiežāk notiek, iestājoties vēsam laikam, kad tiek uzsākta apkures sezona. Diemžēl ugunsgrēks bieži vien ir sekas vieglprātīgai attieksmei pret drošības jautājumiem – liela daļa negadījumu nebūtu notikuši, ja vien mājokļu īpašnieki un to iedzīvotāji laikus būtu pienācīgi parūpējušies par savu apkures sistēmu. Ikvienam mājas īpašniekam būtu jāpatur prātā divas svarīgas lietas:

regulāri nodrošināt dūmvada tīrīšanu,
rūpīgi ievērot dūmvadu ekspluatācijas termiņus, kā arī regulāri veikt to tehnisko pārbaudi.
Arī daudzdzīvokļu mājās pirms apkures sezonas sākšanās katram vajadzētu pārbaudīt, vai dzīvoklī esošajiem radiatoriem aizgriezti ventiļi. Tas pasargās mājokli, kā arī zemāk esošos kaimiņus no appludināšanas un ievērojamiem zaudējumiem,” komentē Līva Bogdanova, BALTA īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja.

Skursteņslauķiem šī ir aizņemta sezona

Skursteņslaucītāju amata meistars Guntis Brakmanis uzsver, ka lielākoties ugunsgrēkus izraisa nekvalitatīvi un nepareizi izbūvēti dūmvadi un to netīrīšana. Tomēr pieredze rāda – cilvēki par drošību sāk domāt novēloti, kaut arī to varētu darīt, piemēram, tūlīt pēc apkures sezona beigām.

“Lai arī Ministru kabineta noteikumos ir normēti tīrīšanas termiņi, cilvēki to dara ļoti stihiski. Katru gadu pēc septembra ir lielākais pieteikumu skaits. Cilvēki domā, ka tad, kad viņi piezvana, skursteņslauķim līdz viņiem ir jānokļūst tuvākajās pāris dienās. Tomēr tā domā arī citi – mēs fiziski nevaram visus Latvijas skursteņus vienlaikus iztīrīt,” skaidro Brakmanis, piebilstot, ka vizītes šobrīd tiek pieteiktas divas nedēļas uz priekšu, bet nepiemērotu laikapstākļu dēļ iepriekšējie pieraksti pat pārcelti.

RNP klientu mājās tīra dūmvadus

Kā portālam Riga.lv pastāstīja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ugunsdrošības inženieris Artūrs Laizāns, RNP apsaimnieko 1855 ēkas ar krāsns apkuri. Galvenā šo māju atšķirība no citiem - par dūmvadu stāvokli rūpējas namu apsaimniekotājs. "Katru gadu mūsu uzņēmums veic dūmvadu ventilācijas kanālu tīrīšanas pakalpojumu iepierkumu. Mēs tīrām dūmvadus reizi gadā, bet dažās mājās, kur sistēmas tiek ekspluatētas ilgu laiku, arī divreiz gadā. Līdz 1. nobembrim dūmvadi tiks iztīrīti 95% māju. Pārējās sekos vēlāk piekļuves grūtību dēļ. Reizēm, lai iztīrītu dūmvadu, nepieciešams, piemēram, pacēlājs," stāsta speciālists.

Maksa par dūmvadu un ventilācijas sistēmu apkalpošanu atsevišķā ailē tiek iekļauta rēķinā par apsaimniekošanu.

Svarīgi: RNP tīra tikai dūmvadus un ventilāciju, nevis pašas krāsnis, kas atrodas dzīvokļos. Krāsns atrodas privātīpašumā, tas nav koplietošanas objekts, tāpēc atbildību par tās stāvokli uzņemas pats dzīvokļa īpašnieks.

Kas jāievēro, ja mājā ir krāsns

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem katru gadu gandrīz desmitā daļa no ugunsgrēkiem izceļas tieši apkures problēmu dēļ. No tiem apmēram pusē gadījumu iemesls ir apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dzēš vairāk nekā 500 ugunsgrēkus, kuros netīrītu skursteņu dēļ deg sodrēji dūmvados.

Līdz šī gada 18. septembrim valstī reģistrēti 7173 ugunsgrēki, 10% no tiem jeb 754 ir sākušies bojātas apkures sistēmas vai nepareizas tās ekspluatācijas dēļ. Šie ugunsgrēki ir iznīcinājuši 64 ēkas, bojā gājuši astoņi cilvēki un cietuši 50. Šogad pelni dūmvados deguši 543 reizes, savukārt nepareizi izbūvētu dūmvadu dēļ notikuši 40 ugunsgrēki.

Lai sagatavotos apkures sezonai laikus, BALTA un Latvijas skursteņslaucītāju amata brālība aicina:

negaidot auksto un drēgno laiku, vērsies pie speciālistiem, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem veiktu regulāru apkures sistēmu, to skaitā dūmvadu, pārbaudi un tīrīšanu,
veikt apkures sistēmu atbilstošu uzraudzību, lai jau savlaicīgi varētu pamanīt iespējamos bojājumus (piemēram, metāla dūmvadiem ir ierobežots darbības laiks, pēc kura tie ir jānomaina),
vissvarīgākais ieteikums ir lietot sausu malku. Lietojot slapju malku, pastiprināti rodas sodrēji, kvēpi un kondensāts, kas pēc ilgstošas uzkrāšanās var izraisīt aizdegšanos. Malka kurināšanai ir jāsagatavo divus gadus iepriekš,
skursteņslauķa vidējā izsaukuma cena, kas ietver ceļa izdevumus, uzkāpšanu uz jumta, birstēšanu un pakājes tīrīšanu, ir ap 50 eiro (atkarīgs no apstākļiem un konkrētās situācijas). Turklāt jāpiebilst, ka, sākoties apkures sezonai, pakalpojuma cenas pieaug,
noteikti uzstādīt mājoklī dūmu detektoru, kas savlaicīgi ar skaņas signālu brīdinās par piedūmojumu, kā arī stingri ievērot Ugunsdrošības noteikumus.
Elektriskos radiatorus nedrīkst atstāt bez uzraudzības
Vēl viena problēma, kas nav saistīta ar apkuri, bet arī var izraisīt ugunsgrēku, ir sildītāji, kas atstāti ieslēgti.

Speciālisti iesaka ievērot drošības pasākumus, izmantojot šādas ierīces:

uz sildītājiem nežāvēt lietas,
novietot tos uz alvas paliktņiem vai uz kaut kā cita, kas nesasilst,
nenovietot sildītājus uz parketa, paklājiem, koka galdiem un krēsliem, blakus aizkariem un tapetēm.
turēt citus priekšmetus ne mazāk kā 50 centimetru attālumā no sildītāja.
Dzīvokļos visbiežāk tiek izmantoti eļļas sildītāji ar termostatu, termostati, inverteru sistēmas, siltumventilatori un infrasarkanie sildītāji. Katram sildītāja tipam ir savi plusi un mīnusi. Bet ir svarīgs viens: atšķirībā no centrālās apkures, darba laikā tos nedrīkst atstāt nepieskatītus!