PADOMI: Metāla jumta siltināšana

Protams, no iekštelpu mitruma Vati aizsargā tvaika izolācijas plēve, taču cilvēciskais faktors liecina, ka tā ne vienmēr ir iestrādāta ideāli un ir vietas kur to nemaz nav iespējams paveikt 100% gaisa necaurlaidīgi un daļa no mitruma nonāk Vatē, vēl viens no mitruma rašanās iemesliem siltumizolācijas materiālā ir aukstajam gaisam saskaroties ar silto gaisu tieši siltumizolācijā (rasas punkts) – gala iznākums ir mitrums vatē, kurš tiecas uz āru, bet atduras pret jumta pretkondensāta plēvi, tālāk netiekot, veidojas siltumnīcas efekts, kurā attīstās puves, sēnes un vēl daž ne dažādi brīnumaini augi, kas ne visai patiks koka jumta konstrukcijai, un protams, krietni samazinās siltumizālācijas efektivitāti.

Lai mitrumu izvadītu un ļautu jumta konstrukcijai elpot starp siltumizolāciju un āra gaisu, lietojam pretvēja plāksnes vai pretvēja plēvi, taču siltinot jau izbūvētu masardu noteikti pateicīgākas montāžā būs pretvēja plāksnes. Svarīgi pretvēja montāžā ir ievērot distanci starp jumta pretkondensāta plēvi un pretvēja plāksnēm, ideālā pasaulē šai distancei būtu jāsastāda 10mm uz 1m, tas būtu uz 5 metru jumta laidumu, šai atstarpei būtu jāveido 50mm, jo šī atstarpe, ne tikai nodrošina mitruma izvadīšanu, bet arī karstā laikā neļauj sakarst jumta konstrukcijai (komfortablāka dzīve mansardā). Realitātē šī sprauga tiek veidota tikai 30mm augstumā jo parasti jumta kores ventilācija caur kuru tad arī tiek izvadīts sakarsušais gaiss nav lielāka par šiem pašiem 30mm.

Standarta jumta spāres ir veidotas no 150mm koka brusām, tieši šāds augstums ir arī mūsu jumta spārēm, izvēlējāmies 30mm biezas pretvēja plāksnes, kuras starp spārēm tiek nostiprinātas ar metāla reģipša (ģipškartona) UD profiliem kuri sagriezti 300mm garumā un montēti jumta spāru sānu daļās ar 20mm distanci no pretkondensāta plēves. Šajos metāla profilos tad arī nostiprinam pretvēja plāksnes tās sānu daļas un savienojumus izolējot ar montāžas putām.

Siltumizloācijas montāža

Par siltumizolācijas materiālu izmantojam 100mm biezu akmens vati plāksnēs, tā ir pietiekoši stingra un tās montāža jumta konstrukcijā nesagādā daudz piepūļu, taču lai siltumizolācija pildītu savu funkciju to nedrīkst saspiest, tieši tādēļ tā jāpiegriež precīzi, un lai vate neizkristu to papildus nostiprinam ar auklu, kuru aptinam ap spārēs iedzītām nagliņām.

Spāru augstums veidoja 150mm, ko aizpildīdām ar 20mm gaisa kanāls + 30mm pretvēja plāksni, un atstājot tieši 100mm lielu attālumu mūsu siltumizolācijas materiālam.

Protams, ar 100mm akmens vates un 30mm pretvēja plāksnes (kura arī pilda siltumizolācijas funkcijas) Latvijas klimatiskajiem apstākļiem ir mazliet par knapu, tādēļ papildus montējam 100mm augstu šķērslatojumu, kurā tieši tādā pat veidā iepildam papildus 100mm biezu akmens vates slāni, kopsummā izveidojot 230mm biezu mansarda siltumizolāciju.

Tvaika izlolācija

Kā jau pieminējām ziemas periodā iekštelpās veidojas pastiprināts mitrums, un lai šis mitrais gaiss nenonāktu siltumizolācijā ieklājam tvaika izolācijas plēvi, kuru piestiprinam ar skavām, pēcāk uz šķērslatojuma montējot papildus līstiņas pie kurām tad tiks montēts gala apdares materiāls.

Bieži tiek uzdots jautājums: uz kuru pusi, tad Tvaika izolācijas plēve elpo un vai tās vietā iespējams ieklāt siltumnīcas plēvi?

Tvaika izolācijas plēve ir parasta plēve, tikai atšķirība ir tās izgatavošanā jo šī plēve tiek veidota no pirmreizēji izveidota politelēna, kas nozīmē to ka šī plēve kalpos pāris reižu ilgāk par standarta siltumnīcām izmantojamu plēvi.