Energoefektivitāte kāpina uzņēmumu konkurētspēju

Ministrija pauž gandarījumu par uzņēmumu iniciatīvu un īstenotajiem pasākumiem energoefektivitātes veicināšanai, kā rezultātā uzņēmumi ilgtermiņā samazinājuši uzņēmējdarbības izmaksas par vairāk kā 24 miljoniem eiro, vienlaikus nodrošinot energoresursu racionālu izmantošanu, kas sekmē gan pašu uzņēmumu, gan Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju kopumā.Ministrija pauž gandarījumu par uzņēmumu iniciatīvu un īstenotajiem pasākumiem energoefektivitātes veicināšanai, kā rezultātā uzņēmumi ilgtermiņā samazinājuši uzņēmējdarbības izmaksas par vairāk kā 24 miljoniem eiro, vienlaikus nodrošinot energoresursu racionālu izmantošanu, kas sekmē gan pašu uzņēmumu, gan Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju kopumā.

Lai sekmētu energoefektivitātes pieaugumu un kāpinātu uzņēmumu konkurētspēju, 2016. gada sākumā Saeima pieņēma Energoefektivitātes likumu, kas paredz pienākumu komersantiem ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem, vienlaikus informējot Ekonomikas ministriju par paveikto.

Ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka energopārvaldības sistēmu ieviesuši vai energoauditu veikuši 149 lielie uzņēmumi, kas vienlaikus ir lielie elektroenerģijas patērētāji, kuru gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh. Savukārt komersantiem, kas nav lielie uzņēmumi, bet atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 MWh, Energoefektivitātes likumā noteiktie pienākumi jāizpilda līdz š.g. 1. aprīlim. Līdz šā gada 21. martam ministrija jau saņēmusi informāciju no 288 komersantiem (lieliem elektroenerģijas patērētājiem) par likumā noteikto pienākumu izpildes gaitu.

Uzņēmumi, kas jau 2016. gadā paspējuši īstenot atsevišķus energoefektivitāti paaugstinošus pasākumus, ziņojuši par enerģijas ietaupījumiem 80 GWh apmērā un līdz ar to savās izmaksās par enerģiju jau ietaupījuši vairāk nekā 5,7 miljonus eiro. Savukārt, apkopojot šobrīd likuma prasības izpildījušo uzņēmumu sniegto informāciju par pasākumiem, kurus uzņēmumi plāno veikt laika periodā līdz 2022. gadam, izmaksās par enerģiju tiks ietaupīti vairāk nekā 18,3 miljoni eiro, attiecīgi ietaupot enerģiju 255 GWh apmērā. Būtiski uzsvērt, ka ietaupījumi tiek gūti visa energoefektivitātes pasākuma dzīves laikā, tādējādi vēl vairāk palielinot ietaupījumus gan enerģijas, gan naudas izteiksmē.

Kaut gan lielajiem elektroenerģijas patērētājiem pienākuma izpildes termiņš ir šā gada 1. aprīlis, pirmos paziņojumus par energoaudita, energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmas ar papildinājumu ieviešanu Ekonomikas ministrija saņēma jau 2016. gadā, piemēram, no SIA “Baltic Block”, SIA “LEAX Rēzekne” un SIA “Teletower”, kas likuma prasību izpildei izvēlējušies sertificēt energopārvaldības sistēmu atbilstoši ISO 50001 standartam.

SIA “Rīgas universālais termināls” un AS “Siguldas būvmeistars”, kā arī vairākiem citiem uzņēmumiem vides pārvaldības sistēma bija sertificēta jau pirms Energoefektivitātes likuma spēkā stāšanās, tādējādi šiem uzņēmumiem bija iespēja to papildināt ar nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu, vienlaikus izpildot likuma prasības.

Sava uzņēmuma energopolitikai aktīvi pievērsusies SIA “Smiltene Impex”, kura veikusi gan uzņēmuma energoauditu, gan ieviesusi energopārvaldības sistēmu atbilstoši ISO 50001 standartam.

Par pienākuma izpildi ziņojuši arī vairāki valsts un pašvaldību uzņēmumi, piemēram, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, pašvaldības SIA “Ventspils siltums”, pašvaldības AS “Daugavpils siltumtīkli”, pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”.

Uzņēmumiem, kas rūpējas par efektīvu enerģijas un resursu izmantošanu, valsts ir paredzējusi arī papildu priekšrocības. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu sertificētas energopārvaldības sistēmas esamība ir labvēlīgs kvalificējošs kritērijs, vērtējot lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumus dažāda veida valsts atbalstam. Savukārt energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuros ieviesta energopārvaldība, var pretendēt uz samazinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti, tādējādi vēl mazinot elektroenerģijas izmaksas. 

Vienlaikus atgādinām, ka komersantiem, kuru elektroenerģijas patēriņš 2017. gadā pārsniedza 500 MWh, bet kas nebūs līdz 2018. gada 1.aprīlim veikuši attiecīgos energoefektivitātes pasākumus, tiks piemērota energoefektivitātes nodeva, kas tiks ieskaitīta energoefektivitātes fondā, no kura Altum turpmākajos gados sniegs atbalstu dažādu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Nodeva nebūs jāmaksā tiem komersantiem, kas līdz 2018. gada aprīlim būs veikuši likumā noteikto.

Energoefektivitātes nodevas apmērs tiks noteikts, reizinot uzņēmuma 2017. gada elektroenerģijas patēriņu megavatstundās ar noteikto nodevas likmi 2017. gadā. Nodevas likme tiks noteikta 7% apmērā no Eurostat publicētās Latvijas vidējās elektroenerģijas cenas rūpniecībā 2017. gadā. Papildu informācija par energoefektivitātes nodevas piemērošanu pieejama Ministru kabineta 2017. gada 11. aprīļa noteikumos Nr. 202 “Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību”.

Pēc Energoefektivitātes likuma pieņemšanas Ekonomikas ministrija apzināja komersantus, kuru elektroenerģijas patēriņš 2016. gadā saskaņā ar sadales operatoru sniegtajiem datiem pārsniedza 500 MWh, un vairākkārt informēja tos par pieņemto likumu, aicinot savlaicīgi veikt energoauditu un nākamajos četros gados īstenot savām vajadzībām atbilstošākos energoefektivitātes pasākumus, lai izpildītu likumā noteiktos pienākumus, samazinot uzņēmuma kopējās izmaksas un līdz ar to kāpinot savu konkurētspēju.