Ašeradens: ģenerālvienošanās ir būtisks solis ceļā uz sakārtotu un konkurētspējīgu būvniecības nozari

Ekonomikas ministrija pauž gandarījumu par Biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju partnerības” iniciatīvu un vadošās lomas uzņemšanos, 10. maijā, uzsākot būvniecības nozares ģenerālvienošanās parakstīšanas procesu. Atzinīgi vērtējam nozares iniciatīvu sniegt savu ieguldījumu nozares sakārtošanā, konkurētspējas paaugstināšanā un kvalitātes veicināšanā.

“Biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” iniciētā ģenerālvienošanās ir kardināli izšķirošs solis ceļā uz sakārtotu un konkurētspējīgu būvniecības nozari. Esmu pārliecināts, ka uzņēmumiem, kuri iesaistās ģenerālvienošanās procesā, ir vēlme veidot ilgtspējīgu būvniecības nozari, kuras pamatā ir godīga konkurence un ilgtermiņa attīstība. Arī darba ņēmēji būs ieguvēji, jo iegūs sociālās garantijas, skaidrību par pienākošos atalgojumu un motivāciju kvalifikācijas celšanai,” uzrunājot konferences “Godīga konkurence Latvijas būvniecībā” dalībniekus, uzsvēra Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē ir pirmā šāda veida vienošanās, kas būs saistošai visai nozarei. Sasniedzot izvirzītos mērķus, būvniecības nozare būs paraugs un iedvesmas avots citām nozarēm. Skandināvijas un Ziemeļvalstu pieredze liecina, ka sociālais dialogs ir viens no efektīvākajiem instrumentiem nozares sakārtošanai pašregulācijas ceļā, vienojoties par konkrētai nozarei vispiemērotākiem un visatbilstošākiem risinājumiem.

Ievērojams pagrieziena punkts kopējas konstruktīvas sadarbības izveidei bija 2016. gada 31. maijā noslēgtais Atbildīgo ministru kabineta locekļu un būvniecības nozares pārstāvju sadarbības memorands. “Šie gandrīz divi gadi aizvadīti intensīvas un konstruktīvas sadarbības zīmē ar būvniecības nozari, kas sekmējis virzību uz kopīgi izvirzīto mērķu sasniegšanu. Memoranda ambiciozākie mērķi - elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana un ģenerālvienošanās parakstīšana, šodien ir izpildīti, radot efektīvu, jēgpilnu un reāli strādājošu instrumentu ēnu ekonomikas un tās galvenās komponentes “aplokšņu algu” ierobežošanai,” norādīja ministrs.

Būvniecības nozare ir ļoti nozīmīga valsts tautsaimniecībā, tā ir 7. vietā pēc pievienotās vērtības un raksturīga iezīme ir lielais nodarbināto skaits, kas pagājušajā gadā sasniedzis 63 tūkstošus nodarbināto. 2017. gads iezīmējās ar jaunu nozares sasniegumu - eksporta apjomam sasniedzot vēsturiski augstāko rādītāju - 182 milj. eiro, kā arī ievērojami pieauga kopējie būvniecības apjomi sasniedzot 1,7 miljardus eiro.

Vienlaikus jāsecina, ka jau ilgstoši būvniecības nozares lielākā problēma bijusi ēnu ekonomika un tieši aplokšņu algu īpatsvars. No ēnu ekonomikas visvairāk cieš tieši uzņēmumi - tā vietā, lai nopelnītu, investētu savā attīstībā un inovācijās, uzņēmēji negodīgas konkurences apstākļos ir spiesti cīnīties par izdzīvošanu. Tas ilgtermiņā grauj ne tikai nozares, bet arī visas Latvijas ekonomikas attīstību.

Šogad un nākamajos gados gan politikas veidotājus, gan būvniecības nozares komersantus gaida lieli izaicinājumi, jo dati liecina par strauju būvniecības apjoma pieaugumu. Valdība no savas puses turpinās pasākumus administratīvā sloga un ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā, kā arī būvniecības kvalitātes un drošības veicināšanai.