Igauņu uzņēmējus interesē Latvijas nekustamo īpašumu tirgus

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA maija nogalē viesos uzņēma Igaunijas nekustamo īpašumu uzņēmumu asociāciju EKFL. Igaunijas kompāniju pārstāvjus interesēja situācija nekustamo īpašumu tirgū Latvijā, Rīgas attīstības plāns, jauno projektu attīstības nosacījumi.

Rīgā viesojās vairāku kompāniju vadītāji: „Kinnisvarabüroo Uus Maa”, „Uus Maa Property Advisors”, „Domus Kinnisvara”, „Hausers Ehitus”, „Gildhall”, „Perton Ehitus”, „Venus Kinnisvara”, „Saarte Investeering” un „Invego” - uzņēmumu vadītāji. Viņi tikās ar Rīgas pilsētas galveno arhitektu Gvido Princi un Guntaru Ruskulu no Rīgas domes Pilsētplānošanas departamenta Startēģiskās vadības pārvaldes.

Igauņu kolēģi apmeklēja Salienas ciematu, iepazīstoties ar viena no vērienīgākajiem ciematu projektiem Pierīgā tapšanu, izaicinājumiem un nākotnes plāniem. Gvido Princis, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts, Igaunijas uzņēmējiem stāstījis, kā norit plānošanas process Latvijas galvaspilsētā. „Rīgā, Viļņā un Tallinā galvenā arhitekta loma ļoti atšķiras. Igauņu uzņēmēji interesējās, cik un kādi nosacījumi un cik laika tie prasa, lai spētu īstenot savas ieceres. Iepazīstināju ar aktualitātēm Rīgā, bet igauņi padalījās ar savu informāciju par novitātēm Tallinā. Varējām kopā noskaidrot gan kopīgo, gan atšķirīgo. Izrādās, ka formāli Rīgā detālplānojuma izstrādes process aizņem vienu gadu, bet Talinnā – pat trīs vai četrus gadus.

Tiekoties uzsvēru, ka Rīgas galvenais arhitekts ir padomdevējs, kuram nav „zīmoga varas”, t.i., tas nevar ne apstiprināt, ne noraidīt kādas idejas, tādēļ mana misija ir atbalstīt projektu īstneošanas procesu ar savu padomu,” par tikšanās iespaidiem stāstīja G. Princis. Rīgas domes Pilsētplānošanas departamenta Startēģiskās vadības pārvaldes vadītāja p.i. Guntars Ruskuls viesus no Igaunijas iepazīstināja ar Rīgas pilsētas attīstības stratēģiju, stāstot, ka līdz 2030. gadam plānots izveidot kompaktu pilsētas modeli, un ilgtermiņā Latvijas galvaspilsēta izvirzījusi savai attīstībai šādus mērķus: prasmīga, nodrošināta un aktīva sabiedrība, inovatīva, atvērta ekonomika ar eksporta potenciālu, kā arī ērta, droša un patīkama pilsētvide. Viņš atzina, ka dažādība ir Rīgas lielākā vērtība, jo, pilsētai attīstītoties daudzu gadsimtu laikā, mūsdienās iespējams sastapt dažādus, atšķirīgas apkaimes ar savu īpašo identitāti un šarmu. Tika norādīts, ka Rīgai piekļaujošās kaimiņu apkaimes veido plašu aglomerāciju, piesaistot galvaspilsētai gan darbspēku, gan arī nesot jaunus izaicinājumus. G. Ruskuls sniedza ieskatu pilsētas vēsturiskā centra īpašajos attīstības nosacījumos, kā arī Padomju laikā veidojošos mikrorajonos, kā arī pastāstīja par atsevišķiem, veiksmīgi īstenotiem projektiem (piem., Spīķeru apkaimes attīstība, Grīziņkalna vēsturiskā koka mantojuma saglabāšanas pieredze, veloceliņu izbūve u.c.).

Tāpat Igaunijas uzņēmējiem tika sniegts ieskats dažos topošajos lielākajos pilsētas projektos: Universitātes pilsētiņas izveide Torņkalnā, Skanstes ielas apkaimes attīstība, lielākie satiksmes infratsruktūras projekti (t.sk., Rail Baltica izveide) u.c., kā arī tika runāts par mājokļu politiku. Pēc ciemošanās Rīgā Igaunijas nekustamo īpašumu uzņēmumu asociācijas valdes loceklis un „Uus Maa Property Advisors” vadītājs Ardī Roosimā (Ardi Roosimaa) norāda: lai gan LANĪDAi un EKFL ir jau ilgus gadus koptas, labas sadarbības attiecības, tomēr jau vairākus gadus nebija bijušu oficiālu vizīšu vienam pie otra. Šādu tradīciju uzsāka LANĪDA, kuras pārstāvji kopā ar ierēdņiem no Rīgas domes un Ekonomikas ministrijas 2016. gada martā viesojās Tallinā, kas licis sekot kolēģu pēdās. „Turklāt, kas ir vēl svarīgāk, Latvijā darbojas daudz igauņu investoru, kā arī ir daudz tādu, kas domā par ienākšanu šajā interesantajā un augošajā tirgū. Bija liels prieks padziļināti iztaujāt Rīgas pilsētas galveno arhitektu un tikties ar pašvaldības pilsētplānošanas departamenta pārstāvi. Uzzinājām daudz par Rīgas attīstības plāniem, potenciālajām investīciju vietām. Mēs ticam, ka Rīga ir attīstības augšupejošās līknes sākumā, kādu jau ir piedzīvojusi Tallina. Tādēļ paredzu, ka uz šo tirgu ar lielu interesi varētu lūkoties daudz mūsu investoru,” pēc vizītes teica A. Roosimā.

Jautāts, ko noderīgu un kādas atmiņas Igaunijas nekustamo īpašumu uzņēmumu asociācijai paliks no šīs viesošanās, viņš teica: „Labas atmiņas, noteikti ir viena lieta, ko paņēmām līdzi uz mājām, bet daudz vērtīgākas bija zināšanas par procesiem un tirgu kopumā. Projektu plānošanas un realizācijas processs mūsu valstīs atšķiras, tādēļ ļoti svarīgi bija gūt ieskatu, kā tas notiek Rīgā, Latvijā. Arī atšķirība tirgus cenās ir diezgan liela, un tas attiecas gan uz izdevumu, gan ienākumu pozīcijām. Savukārt Salienas ciemata apmeklējums mūsu attīstītājiem uzrādīja dažus aspektus, ko igauņu investori bija palaiduši garām, vai arī kuriem iepriekš nebija pievērsuši vērību. Piemēram, izcilā salieniešu apstādījumu un ainavu veidošanas pieredze. Esmu pārliecināts, ka šīs vizītes laikā ikviens no mums guva ko vērtīgu sev un motivēja mūsu asociācijas organizēt šādas tikšanās daudz biežāk.”

Igaunijas nekustamo īpašumu asociācija EKFL ir bezpeļņas sabiedriskā organizācija, kas dibināta 1994. gada martā, un tā apvieno Igaunijas uzņēmumus, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma starpniecības, attīstības, pārvaldības un konsultāciju pakalpojumiem, un kuras biedri darbojas ar augsti profesionāliem standartiem, piešķirot lielu nozīmi godīgam, ātram, pareizam un profesionālam pakalpojumam. Dalība Asociācijā Igaunijas NĪ uzņēmumiem ir kā sava veida „kvalitātes zīmogs”, klientiem norādot uz to profesionalitāti un uzticamību.