#Intervija ar S.Pisleginu laikraksta Kvadratmetrs "Zem savas mājas jumta"

2005.-2007.gadā būvētās koka karkasa mājas praktiski neatbilst mūsdienu energoefektivitātes prasībām. Tās ir vieglāk nojaukt nekā labot. Tie, kuri uzsāk paši savas individuālās mājas būvniecību, nedrīkst paļauties tikai uz būvnieku godaprātu: ir jābūt daudzpakāpju kontrolei. Apbūvētāju kompānijas sāka piedāvāt privātmāju pirkšanu vēl būvniecības posmā, kā arī to iznomāšanu ar izpirkuma tiesībām. Un tā ir jauna tendence. Par to un daudziem citiem praktiskiem jautājumiem par privātmāju būvniecību žurnālam m2 un portālam varianti.lv stāsta būvniecības apvienības BuvBaze.lv vadītājs Sergejs Pislegins.

Buvbaze.lv -- specializēta būvniecības interneta platforma, kas darbojas kopš 2015.gada. Šis īsais laikposms bija pietiekams, lai tā kļūtu par vienu no ievērojamākajiem Latvijas būvniecības nozares mediju resursiem. Turklāt šī apvienība pastāvīgi paplašina savu darbības jomu. Pagājušajā gadā galvaspilsētas izstāžu kompleksā Ķīpsala notika pirmais forums Privātmājas būvniecība - no A līdz Z, kur Buvbaze.lv pildīja savus pienākumus, no šī foruma nosaukuma jau bija skaidra tā tematika. Toreiz forums notika vienu dienu. Šī gada rudens pirmajā pusē Ķīpsalā jau tika organizēts triju dienu forums Buvbaze Forum 2019, tā  temats Cīņa būvniecības un tehnoloģiju ringā. Šī pasākuma ietvaros, kad spīkeri uzstājās skatītāju priekšā, savu praktisko pieredzi privātmāju būvniecībā klāstīja 35 būvniecības nozares profesionāļi, stāvot īstā boksa ringā. Viņi stāstīja par šī procesa niansēm un zemūdens akmeņiem. Īsi apkopot kopējo informāciju par privātmāju būvniecību žurnāls m2 un portāls varianti.lv lūdza būvniecības apvienības Buvbaze.lv vadītāju Sergeju Pisleginu.

 

- Mēs sākam ar jautājumu: kas interesants var būt resursā buvbaze.lv cilvēkiem, kuri vēlas būvēt privātmāju?

- Daudz kas,-- apliecina mums sarunu biedrs. -- Mēs sāksim ar to, ka tie, kuri sapņo par savu privāto māju, var izpētīt mūsu individuālo māju projektus un tādējādi vizualizēt to, ko viņi vēlas iegūt. Iepazīstoties ar dažādiem māju veidiem, cilvēki saprot, kādas mājas viņiem patīk labāk -- vienstāvu vai divstāvu, ar plakano vai slīpo jumtu, ar garāžu vai bez tās. Izveidojot sākotnējo iespaidu, cilvēks sāk domāt par tā apbūves zemesgabala atrašanās vietu, kuru vēlas iegādāties, tad meklē darbu izpildītājus un uzzina cenas.

 

Noskaidrot pēdējās divas pozīcijas iespējams mūsu mājaslapā. Būvuzņēmumi un būvmateriālu piegādātāji izvieto buvbaze.lv publikācijas ar padomiem, stāsta par precēm un pakalpojumiem. Parāda savu paveikto darbu portfeli. Daži mājaslapas lietotāji mūs sauc par Latvijas Būvniecības Facebook. Jo uzņēmumi mūsu mājaslapā veido profilus un uztur tos. Aizvien vairāk uzņēmēju saprot, ka XXI gadsimtā likme ir jāliek uz konsultatīvo lomu un jādalās ar padomiem. Ja cilvēki redz, ka patiešām izproti jautājumu, pieaug viņu uzticības līmenis, un tiek veidota atklātāka komunikācija. Ja esi eksperts, jautājums par tavu pakalpojumu cenu nekļūst tik ass.

 

- Jums ir reģistrēti Buvbaze.lv vairāk nekā 6 000 Latvijas būvniecības nozares speciālistu. Kā pareizi izvēlēties, ar kuru būvnieku sadarboties, būvējot privātmāju?

- Pirmais un visiedarbīgākais nosacījums izvēloties ir vienkāršs: pēc atsauksmēm un rekomendācijām. Ja kāds no paziņām ir veicis remontu vai būvējis un bijis apmierināts, viņš dalīsies ar kontaktinformāciju. Vēlams, lai šie darbi būtu veikti pēdējos divos gados. Būvniecības uzņēmumos darbinieki mainās diezgan bieži. Un var gadīties, ka uzņēmums, kas pirms trim vai pieciem gadiem tika uzskatīts par vienu no labākajiem savā jomā, pašlaik nav saglabājis šo pozīciju, jo no uzņēmuma aizgājusi daļa profesionālu darbinieku. Bet slava par viņiem joprojām skan.

 

- Otrkārt, katram klientam, kurš plāno būvēt māju, ir jāsāk nodarboties ar nelielu pašmācību būvniecības jautājumos. Ir svarīgi, lai cilvēkiem būtu kāds priekšstats par būvniecības posmu secību: kas kam seko?

- Nav nepieciešams zināt visas nianses, bet iesaku gūt vispārēju priekšstatu. Daudzi privātmāju pasūtītāji uzskata, ka spēs atrast labu būvnieku, uzticēsies viņam, viss ies kā pa sviestu un ka rezultāts būs brīnišķīgs. Bet, kad iesākas reāla būvniecība un sākas ikdienas sazināšanās ar darbu izpildītājiem, uzpeld arī dažādas nepatīkamas nianses. Parasti tas notiek viena divu mēnešu laikā pēc darbu uzsākšanas. Pasūtītājam atveras acis − bez profesionālās kontroles esošais būvnieks pilnīgi netaupa viņa līdzekļus. Tad klients nolemj vērsties pie arhitekta, pie kura pasūtījis projektu. Lūdz, lai viņš palīdz. Un šeit nav vērts lidināties mākoņos: arhitekts konkrētajā posmā patiešām bija ieinteresēts pārdot savu pakalpojumu -- mājas projektu. Bet, tiklīdz tas ir izdarīts un ar viņu ir norēķinājušies, interese, lai turpinātu vadīt objektu (veikt tā saucamo autoruzraudzību), viņam pazūd. Tirgū pašlaik ir populāri izmantot arhitektu pakalpojumus, tāpēc viņiem ir interesantāk radoši darboties, nevis pārraudzīt savas ieceres īstenošanu.

 

- Ar ko vēl cilvēki sastopas ikdienas praksē?

- Daudzi arhitekti, izstrādājot individuālus risinājumus, pieļauj kļūdas. Ja lielajos būvobjektos tas nav kritiski, jo ir vēl projektētāji un kontroles pārstāvji, tad privātmāju pasūtītāji izmaksu dēļ reti atļaujas nolīgt papildu speciālistus projekta kontrolei. Lielajā būvniecībā pašlaik aug BIM (būves informācijas meklēšana) tehnoloģiju popularitāte: ēku informatīvā modelēšana, izmantojot datoru. Tas ļauj precīzi aprēķināt nepieciešamo materiālu daudzumu. Ja būvdarbu veicējs pēkšņi lūdz papildus iegādāties 20% jebkādu materiālu, uzreiz kļūst skaidrs, ka viņš kaut kur pieļāvis kļūdu.

 

- No kāda materiāla tiek būvētas individuālās mājas Latvijā?

- Katru gadu mums valstī tiek izsniegtas aptuveni 1 600 -1 800 atļauju mājas būvniecības uzsākšanai vienai ģimenei. Šīs atļaujas ir spēkā piecus gadus. Reāli būvēt tajā pašā gadā uzsāk ap 1000.

Latvijas iedzīvotāji pēdējo desmit gadu laikā ir pieraduši pie bloku mājām: nesošās sienas tiek būvētas no gāzbetona vai keramzīta blokiem. Šie materiāli tiek izmantoti 70% visu privāto jaunbūvju būvniecībā mūsu valstī. Karkasa koka namiņi tiek būvēti retāk. To skaits nepārsniedz 25% no kopējā apmēra. Šķiet, ka segments aug, bet lēni. Latvijā ir maz spēcīgu spēlētāju, kuri aktīvi attīsta šo virzienu valsts iekšienē.

 

- Bet mēs dzirdam par daudziem piemēriem, ka Latvijā ražotās koka karkasa mājas tiek eksportētas uz Lielbritāniju, Vāciju, Dāniju un Skandināvijas valstīm.

- To, ka mēs ražojam un eksportējam, ir patiesība. Norvēģijā, starp citu, līdz 70% ir karkasa privātmājas. Tieši Latvijā šādas mājas tiek pasūtītas ne tik bieži, kā vēlētos. Es domāju, ka tas ir saistīts ar noteiktu psiholoģisku situāciju. 2005. -2007.gadā Latvijā bija privātpersonu koka karkasu māju būvniecības bums. Tie ir normāli un efektīvi projekti, kas prasa minimālu būvniecības laiku. Galvenais karkasa būvniecībā ir to montāžas tehnoloģijas ievērošana. Bet toreiz (2005. -2007.gadā. - m2) jebkurš nekustamais īpašums pazuda zibenīgi un būvstrādnieki montāžas tehnoloģiju ievērošanā nebija apzinīgi. Galvenais bija ātri samontēt un pārdot. Un pašlaik, kad nokļūsti to gadu radītajā objektā, saproti: tos vieglāk nojaukt un uzbūvēt no jauna, nevis sakārtot un padarīt energoefektīvus. Šādu māju iedzīvotāji tērē milzīgas summas apkurei: bieži vien divus trīs simtus eiro mēnesī. Salīdzinājums: pasīvās mājās apkures izdevumi ir 100 − 300 eiro visa gada laikā!

Bet pasīvajām mājām ir savas nianses, kuras jāņem vērā. Tās grūti savienot ar gaisa rekuperācijas sistēmām, un tas noved pie papildu siltuma zudumiem. Turklāt tādu termosu-māju būvniecība ir dārgāka, bet mums tirgū valda Viņas Augstības zemākā cena. Tomēr pazīstu uzņēmumus, kuri ik gadu Latvijā uzbūvē veselu desmitu pasīvo māju. Un dara to veiksmīgi un kvalitatīvi.

- Ķieģeļi? Šodien jaunas ķieģeļu mājas ir liels retums. Iemesls: šādu māju būvniecības termiņi ir ilgāki, turklāt ķieģeļu mūrēšanas darbu speciālistu gandrīz vairs nav. Runājot ar būvniekiem, neviens no viņiem nebūvē mājas pilnībā no ķieģeļiem. Lielākā daļa vienkārši veic no ārpuses dekoratīvo apdari, izmantojot flīzes ar ķieģeļu tekstūru.

Savukārt klasiskās guļbūves Latvijā ir neievērojama tirgus daļa. Naudas ziņā guļbūves būtu pieejamas, bet tās ir energoneefektīvas, un ir nepieciešams papildu siltinājums. Cita problēma, ar kuru jārēķinās, -- lai kā jūs apstrādātu koku, kukaiņi būs jūsu labākie draugi. Pat ja būvēsiet no dārgām koku sugām. Tomēr neliels pieprasījums pēc guļbūvēm tomēr ir. Un viens no mūsu apvienības partneriem katru gadu valsts teritorijā izgatavo 20 -25 guļbūvju ēkas.

Skandināvijā ir saliekamo dzelzsbetona privātmāju tirgus. Lielisks lēmums tādā ziņā, ka, veicot tās izgatavošanu, nebūtu jābūt nekādām kļūdām: visi paneļi tiek ražoti rūpnīcā. Tiklīdz konstruktors izveido saliekamo konstrukciju, tā māja gatava. Tikai šis prieks ir dārgs, un mums nav tādu ražotņu. Tātad tās ir jāimportē, tas sadārdzina gala produktu.

 

- Ar kādām privātmājas būvniecības izmaksām jārēķinās?

- Reāls skaitlis, ar kuru ir jārēķinās, būvējot no keramzīta vai gāzbetona blokiem, ir  1 000 eiro/m². Tas ir skaitlis līdz mājas pilnīgai izbūvei. Pasīvās mājas ir dārgākas -- 1 200 -1 300 eiro/m². Karkasu māju piedāvājums ir gan 700 eiro/m², gan 800 -900 eiro/m². Tajās ir jāorientējas un jāsaprot, kas ietilpst šajā vērtībā un cik ilgā laikā tiks īstenots projekts. Ja būvniecībā īpaši neorientējaties, ieteiktu neuzsākt sadarbību ar tiem, kuri prasa mazāk kā 900 eiro/m². Lētāk -- ir riskanti, var kaut ko palaist garām. Taču, ja orientējaties visā un esat gatavs tērēt laiku būvniecības situācijas monitoringam, varat būt pārliecināts, ka varēsiet novērst zaudējumus, piekrītiet cenai, kas ir zemāka par 900 eiro/m².

 

- No praktiskās pieredzes: cik stāvu mājas visbiežāk pasūta privātpersonas?

- Ir vērojama tendence būvēt vienstāva mājas, kaut arī divstāvu māju ir daudz. Es pats dzīvoju divstāvu mājā. Ir redzams, ka ģimenes ar maziem bērniem izvēlas vienstāva māju - tīri praktiska iemesla dēļ: nevajag uztraukties, jo mazie bērni nevar nokrist no kāpnēm. Būvēt vienstāva māju ir izdevīgāk, ja mājas platība nepārsniedz 150 kvadrātmetru.

Citi pamatlēmumi: jumtu klājumos dominē metāla jumts, nevis kārniņi. Kārniņi -- diezgan dārgs prieks.

Mūsdienu logu standarts, protams, ir trīs stikla slāņi un piecas septiņas paketes. Problēma: Latvijā tiek ražotas visaugstākās kvalitātes logu stikla paketes, to lielākā daļa tiek eksportēta, taču dzimtajā tirgū mums dominē poļu prece. Tā ir lētāka, bet kvalitāte ir daudz zemāka. Tas pats attiecas arī uz ķīniešu ražotajām durvīm. Manuprāt, kad būvējat savu māju, lai tur dzīvotu desmitiem gadu, nebūtu pareizi visas mājas būvniecībā ietaupīt 5 000-10 000 eiro un iegādāties otrās šķiras produkciju. Vēlāk tas izmaksās dārgāk. Labāk iegādāties labas kvalitātes ražotu preci.

 

- Kā ir pierādījusi prakse, saules baterijas mūsu apstākļos neatmaksājas.

 - Ja runājam par apkuri, tad populāri ir granulu katli. Es piedāvāju uzstādīt siltumsūkņus. Sākotnēji šis lēmums ir dārgāks, bet ilgtermiņā tas attaisno sevi. Tās ir jaunas tehnoloģijas, daudzi gan uztraucas, kāda situācija servisa ziņā ar tiem būs nākotnē. Iebildumus vēl neesmu dzirdējis. Tie ir salīdzināmi ar hibrīdautomobiļiem, kurus sākumā visi uztvēra piesardzīgi, bet tagad tie kļūst populāri. Apkures sistēmu pēdējā laika tendence ir apkures sistēmas kontūru izvietošana grīdās, bet radiatorus neizmanto.

 

- Vai, jūsuprāt, privātmāju popularitāte aug?

- Privātais sektors strauji attīstās. Man ļoti patīk, ka cilvēki aizvien biežāk sāk iegādāties privātmājas pie būvniekiem ar izpirkuma tiesībām. Šādu variantu tirgū piedāvā uzņēmumi, kuri būvē vienlaikus 10 -20 kotedžu. Tā ir jauna tendence. Tādu piedāvājumu pagaidām nav daudz, jo pastāv risks, ka cilvēki noīrēs un pēc tam aizies. Tad īpašniekam būs nedaudz grūtāk pārdot māju, jo tā vairs netiks uzskatīta par jaunu. Pati koncepcija ir interesanta: tā ļauj cilvēkam iekārtoties mājā, padzīvot tajā un saprast, vai viņam māja der.

Daudzi sapņo par māju, bet ne visi saprot, vai viņam tā ir vajadzīga. Māja -- tās ir nemitīgas rūpes par to.

 

Patīkami ir tas, ka otra jauna tendence ir pircēju skaita pieaugums ēkām vēl būvniecības stadijā. Tas ir izdevīgs darījums abām pusēm. Profesionālie privātmāju apbūvētāji vairumā iegādājas zemesgabalus, veic to dalīšanu mazākos, iegādājas būvmateriālus uzreiz visām būvējamajām ēkām, līdz ar to iegūst zemākas pašizmaksas. Un attiecīgi tirgū var piedāvāt interesantāku galaprodukta cenu. Klients šādā gadījumā arī ir ieguvējs.

 

Visaktīvāk privātais sektors šobrīd attīstās Mārupē, Ādažos, Dreiliņos, Stopiņos. Tās ir vietas, kurās vērojams vislielākais pieprasījums, tāpēc būvnieki šeit ir aktīvi. Ticu, ka tuvākajā nākotnē tieši šāda prakse, ka cilvēki iegādāsies individuālās mājas pie būvniekiem, turpinās attīstīties. Klients šādā situācijā neko nezaudē. Bet kompetentais būvētājs nodrošinās augstu kvalitāti. Panākumu ķīla privātmājas būvniecībā ir gudrs pasūtītājs, labs būvnieks, saprātīgs arhitekts un būvuzraudzības esamība. Ja tā ir, viss būs labi. Ja kāda no šiem minētajiem priekšnoteikumiem nav, rodas problēmas.