Būtiski ierobežos būvniecības jomā sertificētu speciālistu tiesības noteikt ēku nolietojumu

Nākotnē tiks būtiski ierobežotas būvniecības jomā sertificētu speciālistu tiesības noteikt ēku nolietojumu, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumos.

Kā skaidro Tieslietu ministrijā (TM), grozījumi nepieciešami, lai atjaunotu situācijai apvidū atbilstošus ēku nolietojuma kadastra datus un kadastrālās vērtības gadījumos, kad tās nepamatoti ir samazinātas.

Izmaiņu anotācijā skaidrots, ka normatīvie akti paredz, ka būves kadastrālās uzmērīšanas ierosinātājam ir tiesības līdz darbu izpildes pabeigšanai Valsts zemes dienesta (VZD) attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā iesniegt rakstisku iesniegumu ar lūgumu apturēt darbu izpildi. Iesniegumā ierosinātājam ir jāapliecina, ka mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas uzmērītāja sagatavotā akta par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu vietā tiks iesniegts būvniecības jomā sertificēta speciālista akts par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu.

Normatīvie akti arī nosaka, - ja aprēķinātais ēkas nolietojuma procents ir lielāks par 85%, tad tiek pieņemts, ka tas ir 85%, taču, ja ēkai aprēķinātais nolietojums ir 85%, tad ēkas kadastrālā vērtība ir nulle eiro. Savukārt no kadastrālās vērtības aprēķina nekustamā īpašuma nodokli.

Anotācijā skaidrots, ka, izvērtējot gadījumus, kad būves kadastrālās uzmērīšanas ierosinātājs ir izmantojis noteikumos paredzētās tiesības, VZD un Latvijas Pašvaldību savienībai radušās pamatotas šaubas par to, ka iesniegtais dokuments atspoguļo faktisko situāciju. Iesniegtajā dokumentā ēkai gandrīz vienmēr norādīts ievērojami lielāks nolietojums, nekā to ir norādījis VZD darbinieks - būvju kadastrālās uzmērīšanas speciālists.

Būvniecības jomā sertificēto speciālistu sagatavotie akti pašlaik netieši ietekmē vismaz 120 ēku kadastrālās vērtības, jo aktu sagatavošanas rezultātā ēkas nolietojums vidēji ir palielinājies aptuveni par 25%. Atsevišķos gadījumos šādas datu izmaiņas kadastrālo vērtību ir samazinājušas no aptuveni diviem miljoniem eiro uz nulli eiro, turklāt, tas ir objektā, kas nav atzīts par graustu. Attiecīgi šie objekti tiek ekspluatēti un tajos atrodas veikali, biroji un citas telpas.

VZD arī aprēķinājis, ka ar būvniecības jomā sertificētā speciālista akta palīdzību ēkas kadastrālā vērtība vidēji kritusies par 30%, bet visu ēku - pašlaik 120 - kadastrālo vērtību summa visiem objektiem kopā samazināta par vismaz 41 000 000 eiro. Kā piemērs anotācijā izcelta ēka Elizabetes ielā 51. Tai nolietojums ir aprēķināts virs 85% un kadastrālā vērtība samazināta no diviem miljoniem eiro līdz nullei. Publiski pieejamā informācija liecina, ka šajā ēkā atrodas vairāku modes namu firmas veikali. 

Attiecīgi ar grozījumiem tiks novērsta pašlaik esošā situācija, kurā persona, pamatojoties uz izsniegto sertifikātu, var par būvi sagatavot situācijai apvidū neatbilstošu aktu par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu, kaut gan viņas sertifikāts to neparedz, kas nav pieļaujams, neuzņemoties par to nekādu atbildību attiecībā uz tās sertifikāciju.

Tieslietu ministrija prognozē, ka projekta rezultātā ēku īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kuru ēkas konstruktīvo elementu nolietojums ir reģistrēts no būvniecības jomā sertificēta speciālista akta par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu, kopumā paaugstināsies ēku kadastrālā vērtība, kā rezultātā palielināsies nekustamā īpašuma nodoklis, kuru maksā šo ēku īpašnieki un tiesiskie valdītāji. Precīzu ietekmi uz pašvaldību budžetiem nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanās rezultātā nav iespējams noteikt. 

Projektā iekļauto normu izpildi VZD nodrošinās esošajā budžetā.