Apmetumu veidi

Kādos veidos iedalās apmetums: Parastais apmetums piemērots ārējiem un iekšdarbiem, to veic ar cementa, kaļķa, māla, ģipša un jaukto javu palīdzību. Apmetuma kvalitāte var būt dažāda, tādēļ vēl izšķir vienkāršo, uzlaboto un augstas kvalitātes apmetumu.

Ja augšminētajām javām pievieno attiecīgas piedevas, var iegūt skaņu slāpējošu, hidroizolējošu apmetumu.

Dekoratīvs krāsainais apmetums, kurš izgatavots no javām, kurām bez viskoziem materiāliem, dažāda apjoma pildvielām, pievieno pigmentus.

Visbiežāk šo apmetuma veidu izmanto fasāžu un ēku cokolu apdarei, t.i. ārējiem darbiem.

Tā sastāvā ietilpst:

а) kāda saistviela–visbiežāk tie ir sintētiskie sveķi (kura var būt dispersijas vai javas veidā);

b) pildviela;

c) daudzveidīgas piedevas–tādas kā šķīdinātājs, biezinātājs, konservanti, hidrofobas (nemirkstošas) vielas, аntiseptiķi un biocīdās vielas. Pēc saistošā elementa veida dekoratīvos apmetumus var iedalīt divās lielās grupās: materiāli uz ūdens un neūdens bāzes.

Turklāt tos atšķir pēc pildvielas materiāla, uzklāšanas veida un virsmas zīmējuma veidošanās.

Dekoratīvā reljefā apmetuma pamats. Vairumam materiālu uz neūdens pamatnes saistošie elementi ir epoksīda sveķi un poliuretāni.

Taču jāatceras, ka sakarstot virs 140°С sveķiem, kuri ir materiāla pamatā, tie sāk sadalīties, izdalās toksiskās vielas (dekoratīvais apmetums uz epoksīda sveķu bāzes izdala hlora savienojumus, bet uz poliuretāna bāzes - cianīdus).

Sausais apmetums — izmanto sienu, griestu apdarei ar ģipškartona plāksnēm.