Rīgas domei būs jālemj par Rīgas būvvaldes un arhitekta biroja likvidēšanu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" un Rīgas pilsētas būvvaldes likvidēšanu un nolēma šo jautājumu virzīt izskatīšanai domes sēdē.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, tika skaidrots, ka no šīs reorganizācijas būtiska finanšu ietaupījuma nebūs, jo visas funkcijas tiks saglabātas.

Pašlaik nav izlemts, kā tiks organizēta būvvaldes lēmumu apstrīdēšanas kārtība. Esot iespējami divi varianti, ja būvvaldes bloks būs departamenta direktora pārraudzībā nevis pakļautībā, tad lēmumu apstrīdēšana varētu notikt turpat departamentā.

Savukārt no labākas pārvaldības viedokļa, iespējams noteikt, ka būvvaldes lēmumi apstrīdami Rīgas domes Juridiskajā pārvaldē.

LETA jau ziņoja, ka minētās institūcijas plānots likvidēt ar šī gada 31.augustu, no 1.septembra nododot to funkcijas Pilsētas attīstības departamentam.

Departaments būs Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmējs.

Lai šo procesu īstenotu, plānots izveidot Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes likvidācijas komisiju. Par komisijas priekšsēdētāju plānots iecelt Pilsētas attīstības departamenta direktoru, bet par tās locekļiem - iesaistīto institūciju vadītājus, Finanšu departamenta direktoru un Juridiskās pārvaldes vadītāju.

Komisijai arī būs jāveic likvidējamo iestāžu personāla novērtēšana, apzinot, kuriem darbiniekiem tiek nodrošinātas tiesības pāriet darbā uz citām Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijām un ar kuriem ir izbeidzamas darba tiesiskās attiecības.

Plānots noteikt, ka izdevumi, kas saistīti ar likvidācijas procesu nodrošināšanu, sedzami no attiecīgās iestādes līdzekļiem.

Atbildīgajām struktūrām plānots uzdot līdz 1.martam izstrādāt un prezentēt jaunās struktūras stratēģisko vīziju un definēt galvenos risināmos uzdevumus.

Līdz 31.martam plānots definēt kritērijus un sasniedzamos rezultātus, uz kuriem pamatojoties tiks izvērtēta reorganizācijas mērķu sasniegšana trīs un piecu gadu periodā.

Līdz 30.aprīlim plānots izstrādāt departamenta organizatorisko struktūrshēmu, aprakstot katras pārvaldes un nodaļas uzdevumus, izstrādājot un aprakstot procesu organizāciju un iekšējos sadarbības modeļus.

Līdz 31.maijam jābūt detalizēti aprakstītai katras padomes vai komisijas lomai, sastāvam, darba organizācijai un iekšējai komunikācijai.

Tāpat līdz 31.maijam jāveic jaunās struktūras un situāciju modelēšana ar dizaina domāšanas metodes pielietošanu, no klienta perspektīvas izanalizējot procesu, ieguvumus, nepieciešamos uzlabojumus, un pēc vajadzības koriģējot plānotos organizācijas darbības procesus.

Finanšu aprēķini budžeta projekta grozījumu sagatavošanai jāveic līdz 30.jūnijam. Savukārt līdz 30.jūlijam jāizstrādā komunikācijas stratēģija ar Rīgas iedzīvotājiem, organizācijām un uzņēmumiem, identificējot mērķa grupas, komunikācijas metodes un kanālus, definējot komunikācijas stila standartu, kā arī nozīmējot atbildības satura veidošanā jaunajā struktūrā.

Korupcijas risku novēršanas modelis jāizstrādā 30.augustam, bet līdz 2022.gada 25.janvārim jāveic funkciju un uzdevumu korupcijas risku izvērtējums.

Kā norāda Rīgas dome, reorganizācijas rezultātā klienti iegūs pieeju salāgošanu plānošanas un būvniecības fāzēs, kā arī tiks turpināta dokumentu izskatīšanas un apstiprināšanas procesu saīsināšana pašvaldībā. Izstrādāti priekšlikumi departamenta struktūrshēmai, kuru veidotu pilsētas galvenā arhitekta dienests, telpiskās plānošanas, projektu vadības bloks, arhitektūras un vides dizaina, būvniecības uzraudzības, kā arī administratīvais bloks.

Tādējādi departamenta struktūra tiktu papildināta ar pilsētas galvenā arhitekta dienestu, kura darbu stiprinātu pilsētas galvenais dārznieks un pilsētas galvenais mākslinieks kopā ar Pilsētvides kvalitātes uzraudzības nodaļu koordinētu pēctecīgu un kvalitatīvu projektu ieviešanas nodrošināšanai.

Plānots izveidot Projektu uzraudzības komisiju departamenta projektu grupu darba administrēšanai. Svarīga loma tiks paredzēta Pilsētbūvniecības padomei, kuras sastāvā būtu kompetentas padomes ar attiecīgās jomās pieaicinātiem ekspertiem - Būvvaldes padome, Inženieru padome un Apstādījumu saglabāšanas komisija.

Būvniecības procesu tiesiskuma nodrošināšanai departamenta struktūrā plānots izveidot Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldi un Būvniecības kontroles pārvaldi; nodrošinot jau esošās departamenta funkcijas, struktūrā tiek saglabāta Stratēģiskas vadības pārvalde, Pilsētvides attīstības pārvalde un Projektu vadības pārvalde. 

Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas nodrošināšanai tiks saglabāta Ģeomātikas pārvalde un kā iestādes atbalsta funkciju, tiks saglabāta Administratīvā pārvaldei, to pastiprinot ar Juridisko pārvaldi.

Gala lēmums par minēto iestāžu likvidēšanu jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, Būvvalde savulaik jau bija viena no departamenta struktūrvienībām un tika nodalīta no 2009.gada 1.janvāra. Toreiz reorganizācija tika pamatota ar būvniecības procesa sakārtošanu, nelikumību un korupcijas izskaušanu un Rīgas pašvaldības prestiža celšanu.

Minēto reorganizāciju izraisīja korupcijas skandāls, kurā bija iesaistīts kādreizējie Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams un viņa vietnieks Pēteris Strancis, kā arī departamenta administrācijas vadītājs Raimonds Janita.

Korupcijas lietā bija piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai. Iesaistītās personām tika piespriesti reāli cietumsodi.