Kādi gudri un efektīvi risinājumi mājoklī samazina izmaksas par energoresursiem?

Elektrum Energoefektivitātes centra speciālists Toms Lācis ir pārliecināts: jo gudrāk un energoefektīvāk saimniekojam, jo maksājam mazākus rēķinus un dzīvojam zaļāk. Kāpēc ir būtiski paaugstināt mājas energoefektivitāti un rūpēties par klimatu telpās?

Kāpēc ir svarīgi paaugstināt mājokļa energoefektivitāti? 
Šobrīd pasaulē un Latvijā arvien vairāk domājam par to, kā rūpēties par apkārtējo vidi un saglabāt to nākamajām paaudzēm. Energoefektivitāte ir enerģijas gudra un pārdomāta lietošana, bez liekas izšķērdēšanas un nezaudējot komfortu, vienlaikus samazinām ikmēneša maksājumus par siltumu, elektrību un ūdeni. Par mājokļa energoefektivitāti iespējams domāt dažādos līmeņos. Sākot ar LED spuldzēm, viedajiem termostatiem un automātisko klimata kontroli, beidzot ar logu nomaiņu, siltināšanu, ilgtspējīgu materiālu izvēli un saules paneļu uzstādīšanu.

Kas ir lielākie enerģijas tērētāji privātmājā? 
Visvairāk enerģiju patērē apkure, ūdens uzsildīšana, kondicionēšana un ventilācija, proti, lielākoties tās ir ierīces, ko izmantojam mājas mikroklimata nodrošināšanai, kā arī daudz tērē jaudīgas elektroierīces. Tāpat jāmin ledusskapis, kas strādā nepārtraukti, arī apgaismojums un citas bieži lietotās elektroierīces. 

Ko iesakāt, lai optimizētu mājokļa apsildi? 
Vispirms rūpēties par temperatūru telpās – parasti iesakām uzturēt 20– 22 grādus, bet, protams, katram ir sava komforta temperatūra. Tad var uzstādīt sensorus, kas nolasa, kāda ir temperatūra, un ieslēdz sildītājus vai nodrošina apkuri tikai brīžos, kad tas nepieciešams. Lai nav tā, ka telpās ir karsti un mēs veram vaļā logus, un siltumu izmantojam lieki. Ar šīm ierīcēm var kontrolēt siltumu arī tad, kad neesam mājās, – telpās temperatūru var samazināt par diviem līdz četriem grādiem. Tas attiecas arī uz nakti, kad guļam, – zemākā temperatūrā ir arī veselīgāks miegs. Pētījumos pierādīts, ka, samazinot temperatūru telpā par vienu grādu, enerģijas patēriņu var samazināt pat par 5%. 

Runājot par ūdens sildīšanu, aicinu piedomāt, cik energoefektīvs ir ūdens boilers. Ja mājā ir elektriskais boilers, jāskatās, kāda ir tā energoefektivitātes klase, cik daudz enerģijas tas patērē. Varbūt ģimenei nav vajadzīgs tik liela tilpuma boilers, kāds ir mājā, un to var samainīt pret mazāku. Ja tas ir vairākus gadus vecs, vismaz reizi gadā jāveic tā apkope. Ja sildelements ir apkaļķojies, tas patērē vairāk elektrības, nekā tam būtu jāpatērē. Tāpēc arī par boileru ir jārūpējas. Alternatīva ir caurplūdes ūdens sildītājs – tam gan nepieciešama lielāka jauda, bet tas silda ūdeni tikai tajā brīdī, kamēr ūdens plūst tam cauri, bet netur lieku siltumu. Kamēr neatveram krānu, tas nesilda un enerģiju nepatērē. Turpretī boilers visu laiku uztur noteiktu siltuma temperatūru. Optimālā temperatūra boilerā (to iespējams uzstādīt) ir no 55 līdz 59 grādiem, augstāka gan nav vajadzīga.

Ja māju vēl tikai būvē, gudrus un efektīvus risinājumus var paredzēt jau iepriekš. Bet kā jau uzbūvētā mājā uzlabot gaisa kvalitāti? 
Lai telpās būtu svaigs gaiss, vajadzīga ventilācija. Nav uzreiz visā mājā jāierīko ventilācijas sistēma, var sākt ar mazākiem risinājumiem, kas arī nodrošina optimālu gaisa kvalitāti. Piemēram, logos var iestrādāt mazas ventilācijas kabīnes, caur kurām nodrošināt svaiga gaisa pieplūdi. Noteikti nevajag aiztaisīt ventilācijas lūkas. Parasti problēma slēpjas tajā, ka tādējādi pazaudējam siltumu, kas ir mājā. Tāpēc tagad, uzstādot ventilācijas sistēmas, rūpējas par to, lai siltums mājā tiktu saglabāts jeb notiktu rekuperācija, proti, kad ar silto gaisu, kas izplūst no mājas, mēs sasildām gaisu, kas plūst iekšā. Ir mazākas un lielākas iekārtas, ko var uzstādīt un kas palīdz saglabāt siltumu, tādējādi ļaujot atgūt no 70 līdz 90% siltuma, kas ir šajā gaisā. 

Iespējams ierīkot arī advancētākas un gudrākas ierīces, kas skatās arī telpas mitruma līmeni. Kad telpu pieelpojam, gatavojam maltīti, kopā ar CO2 līmeni ceļas arī mitruma līmenis. CO₂ sensori parasti ir dārgi, un tos grūtāk iestrādāt, bet mitruma sensori ir darbībā vienkāršāki un tos iestrādāt ir vieglāk. Kad mitruma līmenis telpā ir paaugstināts, sensori automātiski atļauj vēdināties vairāk, bet, kad mitruma līmenis ir zemāks, vēdinās mazāk. Tas varētu nestrādāt ziemas aukstajos mēnešos, kad telpu mitrums parasti ir pazemināts. Optimālais mitruma līmenis telpā – no 40 līdz 60%. Ja mitrums ir pārāk liels, uz aukstajām virsmām veidojas rasa un pēc tam pelējums. Ja mitruma līmenis ir par zemu, vairojas putekļu ērcītes un alerģijas. Tāpat ar CO₂ līmeni – ja tas ilgstoši ir pārāk augsts, jūtamies noguruši un miegaini, var sāpēt galva, tāpēc jārūpējas, lai telpā ir optimāls mitruma līmenis un laba gaisa kvalitāte.

Kā tieši mums var palīdzēt viedie mājokļa risinājumi?
Parasti stāstu, ka viedās ierīces ne tikai paaugstina komforta līmeni, ietaupa mūsu laiku un reizēm arī izklaidē, bet arī panāk ievērojamu enerģijas ietaupījumu un mazina rēķinus. Piemērs ir viedās termogalvas, kas ļauj apkures temperatūru kontrolēt katrā telpā atsevišķi, vai viedās rozetes, kas samazina elektroierīču gaidīšanas režīma patēriņu. 

Arī ventilācijas sistēma, kas aprīkota ar CO₂ sensoru, darbosies saskaņā ar gaisa kvalitāti telpā. Turklāt viedie risinājumi palīdz pildīt vienkāršus, reizēm vienmuļus ikdienas pienākumus vai pat izdara tos mūsu vietā. Robotizētie putekļu sūcēji un zāles pļāvēji rūpējas par vidi mums apkārt pat bez brīvdienām. 

Tāpat arī varam, piemēram, pielāgot apgaismojuma krāsu noskaņojumam, kad klausāmies mūziku vai skatāmies filmu. Ja mājās ir LED spuldze ar kustību sensoru, tā pati izslēdzas, kad telpā neviena nav. Ja, izgājuši dienas gaitās, nevaram atcerēties, vai izslēdzām gludekli, mums ir viens slēdzis vai viedā rozete, kas izslēdz visas mājās neizslēgtās elektroierīces. Varam arī telefonā apskatīties, vai gludeklis izslēgts. Ja mājās ir viedā iekārta, kas kontrolē temperatūru, neilgi pirms celšanās tā uzsilda telpu, un, kad skan modinātājs, istaba jau ir silta. Visas šīs ierīces sniedz komfortu, ļauj efektīvi izmantot energoresursus, kā arī rūpējas par mūsu labsajūtu. 

Daudziem viedās ierīces joprojām šķiet pilnīgs kosmoss. Kurus produktus ieteicams izmēģināt pirmos? 
Man pašam mājās ir gan viedās LED spuldzes, gan rozetes, gan atsevišķi slēdži, gan viedais asistents, ar kuru varu sarunāties un arī vadīt visas ierīces. Pats daudz ko esmu izmēģinājis un varu droši apgalvot, ka šīs ierīces sniedz daudz iespēju un palīdz ikdienā. Tiem, kam nav iepriekšējas pieredzes, iesaku sākt ar kaut ko vienkāršu, piemēram, izmēģināt viedo rozeti, kas kontrolē kādu elektroierīci mājās – ieslēdz, izslēdz pēc noteikta grafika. Var sākt ar viedo apgaismojuma spuldzi, kam ir arī regulējama krāsa vai spilgtums, vai iestrādāts sensors. Investīcijas sākumā ir nelielas, cilvēks saprot, kā tas strādā, patīk vai nepatīk, vai ierīces piedāvātās iespējas reāli tiek izmantotas. Ja ierīce apmierina, vēlāk var iegādāties papildu apgaismojumu, gudrākus slēdžus un sensorus. 

Elektrum piedāvā divu veidu rozetes – gan vienkāršu rozeti, kas strādā atsevišķi, gan jau gudrāku rozeti, kam vajadzīga bāzes stacija. Parasti iesaku sākt ar vienkāršāko rozeti, kas strādā atsevišķi, – ja ieguvums apmierina, tad meklēt komplicētāku. Ja ir daudz līdzekļu, ko investēt, viedu var padarīt visu māju uzreiz. Tad tas būs stabils un  pārdomāts risinājums, kas nesīs augļus ilgtermiņā.

Uzziniet vēl citus Elektrum Energoefektivitātes centra speciālistu ieteikumus, kā kļūt draudzīgākiem videi un maciņam, maksājot mazāk par energorsursiem. Tāpat arī iespējams sazināties ar speciālistiem un saņemt bezmaksas konsultāciju energoefektivitātē!