На русском
POLIMĒRBITUMA SEGUMA HIDROIZOLĀCIJAS IZVĒLE
Pirmdiena, 15 novembrī, 2021
Autors: Ainārs Dudars, Technonicol tehniskais speciālists
Attēli no uzņēmuma albuma
Ikdienā strādājot ar Baltijas projektiem, Technonicol tehniskā atbalsta nodaļā sakrāta ievērojama pieredze hidroizolācijas materiālu izvēlē jumtiem un pazemes konstrukcijām.
Daudzas un dažādas situācijas risinātas gan jumta tapšanas sākumposmā projektētāju un arhitektu birojos, gan montāžas procesā un arī jau pabeigtiem jumtiem.
EFEKTĪVĀK SĀKUMPOSMĀ
Lielāko gandarījumu sniedz sadarbība ar projektētājiem un arhitektiem optimālas jumta konstrukcijas izvēlē, jo sākumposmā ir visvieglāk spert soli ilgtspējīga jumta virzienā. Kad konsultāciju par uzbūvēta jumta kvalitāti lūdz pasūtītājs, bieži vien kļūdas vērst par labu ir ievērojami sarežģītāk un dārgāk Kopā ar pasūtītāju, projektētāju un būvnieku esam meklējuši risinājumus šķietami neatrisināmām tekoša jumta problēmām. Līdz ar to pašā pamatā ir redzami nelielās lēzeno jumtu būvniecības jomas trūkstošie elementi, ļaujot izcelt atsevišķu problēmu cēloņus un sekas vienam ēkas elementam – lēzenam jumtam ar polimērbituma jumta segumu.
Daži polimērbituma jumta segumu dēvē par ruberoīdu, tomēr šis nosaukums ir novecojis. 99% būvju, kur izmantoti bituma materiāli, tie ir polimērbituma jumta segumi. 20.gadsimta sākumā sāka ražot jumta seguma materiālu – ruberoīdu, ar bitumu piesūcinātu kartonu, kam uzbērta aizsargkārta. 1932. gadā Dails Kleists (Dale Kleist) nejauši atklāja nepūstošu un mūsdienās plaši izmantotu materiālu – stikla šķiedru, ko līdz pat mūsdienām izmanto kā bituma jumta segumu armējošo slāni.
Laika gaitā stikla šķiedru bituma materiālos nomainīja ar poliesteru. Ražotāji ir iemācījušies uzlabot bitumu, pievienojot tam polimērus – mākslīgo kaučuku (SBS) vai attaktisko polipropilēnu (APP), kas piešķir bitumam elastību, siltumnoturību un ilgmūžību. Tāpēc pareizāk materiālu dēvēt par polimērbituma jumta seguma materiālu, nevis ruberoīdu.
NORĀDĪTS DEKLARĀCIJĀ
Visus uz bituma bāzes ražotos hidroizolācijas materiālus izgatavo saskaņā ar nozares standartiem. Atbilstību konkrētam standartam vienmēr norāda Ekspluatācijas īpašību deklarācijā (EĪD). Lai izvēlētos atbilstīgāko materiālu, jāzina standarts, saskaņā ar kuru materiāls ražots.
Lēzeno jumtu hidroizolācijas materiālus ražo un testē saskaņā ar EN13707. Ja materiāls ir paredzēts pamatu vai pazemes konstrukciju hidroizolācijai, EĪD būs norādīts standarts EN13969. Ja paredzēts veidot zaļo jumtu ar augsnes substrātu un augiem, piemērots būs materiāls, kas ražots saskaņā ar standartiem EN13948 un EN13707. Atbilstība zaļo jumtu standartam nozīmē, ka materiāls pasargās jumta konstrukciju no sakņu caurduršanas.
Deklarācijā var būt norādīti vairāki standarti. Tas nozīmē, ka materiāls būs piemērots gan zaļajiem jumtiem, gan pamatu un pazemes konstrukciju hidroizolācijai.
STANDARTI
EN13707 – jumtu hidroizolācija
EN13969 – konstrukciju, pamatu hidroizolācija
EN13948 – zaļie jumti, sakņu aizsardzība
NAV VIETĒJĀ REGULĒJUMA
Visi standarti attiecas uz materiālu ražošanu, to īpašību un testēšanas metodikas harmonizēšanu. Tomēr saskaņā ar vienu standartu ražotie materiāli var ievērojami atšķirties. Jāatzīst, ka īstā materiāla izvēle nereti notiek ļoti haotiski, nesistemātiski un bieži uz labu laimi. Tas tāpēc, ka Latvijā nav standarta, kas regulētu materiāla izvēli lēzeniem polimērbituma jumtiem. Šis baltais plankums ļauj materiāla izvēli interpretēt saskaņā ar ražotāju piedāvātajiem materiāliem un rekomendācijām.
Pašvaldības domes ēkas jumtam var ieprojektēt materiālu, kuru zinošs cilvēks izmantotu malkas šķūnītim, nevis būvei, kuras jumta hidroizolācijai būtu jākalpo vismaz 20 gadus.
Mūsu ziemeļu kaimiņi ir soli vai pat divus priekšā. Igauņi esot apdomīgi palūkojušies apkārt un atraduši Somijas standartu, kas regulē jumta seguma materiālu izvēli – iztulkojuši, adaptējuši un pieņēmuši savu standartu RIL 107-2012*. Kopš 2012. gada, kad tas stājās spēkā, Igaunijā ievērojami paaugstinājusies jumta hidroizolācijas kvalitāte, izvēloties augstākas klases materiālus.
VAIRĀKAS KLASES
Katram ražotājam produktu klāstā var būt vairākas kvalitātes klases. Technonicol ražo piecu dažādu kvalitātes līmeņu materiālus. Atbilstoši igauņu standartam tikai divus no šiem materiāliem drīkst izmantot sabiedriskās, dzīvojamās vai ražošanas ēkās.
Igauņi savu jumtu būvei ir izvēlējušies materiālus, kuru īpašības nevar radīt šaubas ne projektētājam, ne potenciālajam izpildītājam. Tie nedod iespēju manipulēt ar skaitļiem vai absurdiem pieņēmumiem, lai projektā iekļautu ievērojami lētāku materiālu, kura īpašības var apšaubīt, bet rezultāts var būt neapmierinošs pasūtītājam.
MATERIĀLU SALĪDZINĀJUMS
Technoelast – augstākās jeb Premium klases materiāls, kura ražošanā izmanto ar polimēriem modificētu bitumu, kas ļauj to droši lietot ziemas apstākļos līdz -25oC. Ražotājs piedāvā divus Technoelast produktus, kurus var ieklāt vienā kārtā, saglabājot paredzamo jumta seguma kalpošanas laiku 30 gadu garumā. Šīs klases materiālu var izmantot jebkuras konstrukcijas jumtos, ievērojot ieklāšanas principus.
Unifleks – komercklases materiāls, kam pievienots nedaudz mazāk polimēru un izmantošanas temperatūra ir par 5oC augstāka – -20oC. Ņemot vērā mazāku polimēru daudzumu, paredzamais jumta seguma kalpošanas laiks būs par aptuveni pieciem gadiem īsāks – 25 gadi. Šīs klases materiāla īpašības ļauj to izmantot mehāniski stiprinātos jumtos uz akmens vates vai citas siltumizolācijas. Gan jumiķis, gan pasūtītājs var būt droši par jumta ilgmūžību, ja ievērota ieklāšanas tehnoloģija.
NEPATĪKAMI SECINĀJUMI
Apskatot piemērus Latvijā, kur standartu nav, novērots, ka lielā daļā mazāku būvobjektu, kur jumta laukums ir 500-2000 m2, jumta seguma materiāla izvēli nosaka pats pasūtītājs vai uztic to būvdarbu izpildītājam, kurš ne vienmēr ir jumiķis. Galvenais materiāla izvēles faktors var būt cena, interneta speciālistu rekomendācijas, draugu ieteikumi. Darbi pabeigti, pasūtītājs apmierināts, taču paiet dienas, mēneši, gadi, un jumts sāk pamatīgi tecēt. Jāmeklē cits būvnieks, un ražotāja tehniskā atbalsta ekperti, lai risina tekošā jumta problēmas.
Apskatot jumtu un niecīgu skaitu palikušo dokumentu, var izdarīt vairākus darbu izpildītājam neglaimojošus secinājumus:
- izmantots materiāls, kas nav paredzēts šādas konstrukcijas jumtam;
- nav ievērota tehnoloģija, veidojot ēkas deformācijas šuves, novedis pie plaisu izveidošanās jumta segumā un siltumizolācijas kārtā;
- jumta rekonstrukcijā nav ievēroti nedaudzie spēkā esošie būvnormatīvi.
Attēlā: plaisas deformācijas šuvju vietās.
NEPASARGĀ NO NEKOMPETENCES
Ja standarts nodrošinātu pasūtītājam piemērotu jumta seguma materiālu izvēli, tas nepasargātu no nepietiekami profesionāliem meistariem. Aprakstītajā piemērā problēmas radīja meistara zināšanu un prakses trūkums, pat klaja nekompetence. Kaut arī ražotāji rīko seminārus, jumiķu dienas un praktiskās mācības, joprojām var sastapt viltus meistarus, kuri ignorē zināšanu apguvi un uz jumta strādā ar vārdiem: “Es piecus gadus strādāju Skandināvijā – es visu pats zinu!”
Vienmēr atradīsies kāds, kurš izdarīs vien pašam saprotamas korekcijas, par kuru atbilstību būvniecības labajai praksei var tikai sapņot! Manā praksē šādi gadījumi ir joprojām, bet diemžēl par tiem mēs uzzinām tikai tad, kad pirmās lietus ūdens lāses parādās uz augšējā stāva rakstāmgalda.
LAI PALĪDZĒTU PROJEKTĒTĀJIEM
Standarts jumta seguma materiāla izvēlei atvieglotu projektētāju darbu mūsdienās, kad viss ir datora klaviatūras attālumā, ar kādu no meklēšanas servisiem atrodot ražotāju mājaslapas vai rekomendācijas. Cilvēkam, kurš ikdienā strādā tikai ar jumta materiāliem un konstrukcijām, šie jautājumi ir pašsaprotami, bet projektētājam, kuram jumta segums ir tikai neliela daļa no visa projekta, zināt daudzās nianses bez standartizētas dokumentācijas ir diezgan augsta prasība.
Ikdienā bieži saņemu jumta konstrukcijas rasējumus ar jautājumiem. Piemēram, saņemot jautājumu par akmens vates izvēli konstrukcijā, manu uzmanību pievērsa rasējumos norādītais jumta seguma materiāls, kuru Technonicol nekad nav iekļāvis savos rasējumos, instrukcijās vai rokasgrāmatās. Pats šo materiālu nepieminu semināros, lai izvairītos no tā nokļūšanas kāda būvobjekta jumtā. Steidzu zvanīt rasējumus atsūtījušajam būvniekam, lai noskaidrotu projektētāja kontaktus un laikus ieteiktu atzīmēto materiālu nomainīt, citādi nāktos pēc gadiem kāpt uz problemātiska jumta. Projektētājs uzklausa manu informāciju un risinājumu, bet pēc divām dienām saņemu zvanu no pasūtītāja – kāda Latvijas valsts iestādes atbildīgā persona man iesaka neizteikt nevajadzīgus padomus un nejaukt iepirkumu. Par laimi, izskaidrojot iespējamās sekas, izdevās pasūtītāju pārliecināt ievērot ražotāja rekomendācijām. Lieki piebilst, ka arī šajā gadījumā risinājums būtu standartā definēts materiāla tips, kuru atliek tikai ierakstīt projekta dokumentācijā.
ATSEVIŠĶAS PRASĪBAS
Jāatzīst, ka projekta dokumentācijā var sastapt dažādas prasības jumta segumam, kas ne vienmēr norāda materiāla kvalitāti, piemēram, prasība tikai materiāla biezumam vai poliestera armējošās kārtas svaram. Lai izprastu atsevišķo prasību neobjektivitāti, nedaudz jāiedziļinās polimērbituma ražošanā.
Materiāla biezums ir loģiska prasība, bet bez papildu nosacījumiem negodprātīgs būvnieks var sākt variēt materiāla kvalitāti. Lielai daļai patērētāju varētu šķist, ka biezāku materiālu var panākt, izmantojot lielāku bituma daudzumu. Patiesībā biezāku materiālu veido, bitumam pievienojot vieglu un porainu pildvielu, taču svars var būt niecīgs, salīdzinot ar materiālu, kurā izmantots vairāk bituma. Jo mazāk bituma materiālā, jo īsāks kalpošanas laiks.
Otra prasība, kuru bieži norāda projekta dokumentācijā, ir armējošā materiāla svars, parasti g/m2. Ir zināms, ka katrai ražotnei vienam un tam pašam materiālam ir 2-3 armējošās pamatnes ar identiskām mehāniskam īpašībām. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, vienas pamatnes svars būs 160 g/m2, bet cita ražotāja pamatnei, kurai ir tādas pašas mehāniskās īpašības, svars būs 180 g/m2. Šāda prasība ne vienmēr ir objektīva un uzreiz pierādāma no ražotāja puses. Lai noskaidrotu, kāda svara pamatne izmantota konkrētā gadījumā, šie dati būtu jāpieprasa ražotājam.
Attēlā: polimērbituma jumta seguma struktūra.
NOSACĪJUMU FORMULĒŠANA
Dokumentācijā var iekļaut dažādus materiālus.
Pirmais piemērs – ņemt konkrēta ražotāja konkrētu materiālu, par kura atbilstību ir pārliecība, un dokumentācijā pierakstīt piebildi “vai līdzvērtīgs”. Vēlāk pārskaņošanas procesā noskaidrosies, cik lielā mērā šie materiāli ir līdzvērtīgi, un piebilde ļaus izvairīties no citām problēmām. Piemēram, kad ieprojektētais materiāls Latvijā vajadzīgajā daudzuma nav pieejams, jo ražotājam te nav noliktavas vai tas plānojis piedāvāt materiālus tikai lieliem būvobjektiem un mazu jumtu nevar cienīgi apkalpot.
Nākamā iespēja ir konsultēties ar ražotāju vai tā pārstāvi, lai saņemtu pienācīgu tehnisko atbalstu, izvēloties jumta seguma materiālu un konstrukciju. Ja nav pieejams vietējais tehniskais atbalsts, tad saņemt vietējiem apstākļiem un normatīviem adaptētu risinājumu būs pat ļoti sarežģīti.
Vēl viens risinājums, lai paliktu neitrāli un nepieminētu nevienu ražotāju, ir projekta dokumentācijā norādīt svarīgākos rādītājus, kurus var atrast katra ražotāja materiāla EĪD:
- polimērbituma materiāliem par izmantotā bituma kvalitāti nekļūdīgi liecinās elastība zemā temperatūrā. Kvalitatīviem materiāliem tā būs -25oC, nedaudz zemākas klases materiālam -20oC.
- papildus var norādīt mehāniskās īpašības, lai būtu pārliecība, ka mehāniski stiprināts jumta seguma materiāls spēs izturēt paredzamo vēja slodzi. Pārraušanas spēks būtu jānorāda robežās no 600 līdz 1100 N/50 mm. Tas norāda, kāds spēks ir jāpieliek, lai pārrautu 50 mm platu materiāla paraugu.
- kā parametru var norādīt arī pagarinājumu, kas izteikts procentos. Šim lielumam jābūt ne mazākam kā 40%. Pagarinājums ir materiāla spēja izstiepties, līdz tas tiek pārrauts.
Dažādu pamatņu mehāniskās īpašības
Dokumentācijas ierakstu piemēri pie jumta konstrukcijas mezgla
Variants Nr.1
- Jumta seguma virskārta Unifleks EKP vai līdzvērtīga.
- Jumta seguma apakškārta Unifleks EPP vai līdzvērtīga.
Variants Nr.2
- Polimērbituma jumta seguma virskārta ar elastību -20oC, pārraušanas spēks 700N/500 N/50 mm, pagarinājums ne mazāk kā 50%.
- 700N/500 N/50 mm, pagarinājums ne mazāk kā 50%.
Šie divi varianti ir līdzvērtīgi pēc materiāla tehniskajiem rādītājiem, un tāmējot nevajadzētu rasties jautājumiem, kādu materiālu piedāvāt, jo skaitļi un EĪD ir nelokāmi.
Technonicol kā ražotājs ir pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs un rūpējas, lai būvniecības procesa dalībnieki varētu konsultēties ar zinošiem tehniskā atbalsta darbiniekiem. Ir sagatavoti tehniskā atbalsta informatīvie materiāli, instrukcijas, rokasgrāmatas un semināru cikli, kas atvieglo ikdienas darbu katram, kurš vēlas uzbūvēt ilgi kalpojošu un drošu jumtu.
