Rīgas pils senākās daļas restaurācijas projektā pabeigta kādreizējās ēdamzāles atjaunošana

Rīgas pils senākās jeb kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projektā pabeigti kādreizējās pils ēdamzāles - Remtera - vēsturiskā plašuma atjaunošanas darbi un starpstāvu pārseguma izņemšana, aģentūru LETA informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Remteris ir pēdējā atjaunošanas stadijā esošā zāle. Tās atjaunošanas laikā demontētās pārseguma sijas ir saglabātas otrreizējai izmantošanai - muzeja vajadzībām paredzēto mēbeļu izgatavošanai. Savukārt velvju nestspējas veicināšanai ir veikti nepieciešamie darbi ceturtā stāva un bēniņu līmenī, lai mazinātu uz tām esošo slodzi, kā arī veikta kolonnu savilču gredzenu testēšana un montāža. Paredzēts, ka Remteris pilnībā būs pabeigts rudenī.

Pilnsabiedrības "Rīgas Pils Kastelas projekts" arhitekte un atbildīgais autoruzraugs Anastasija Pimenova norāda, ka Remtera zāles starpstāvu pārseguma demontāžas laikā saskārās ar dažādiem izaicinājumiem. Galvenokārt, tie bija saistīti ar zāles konstrukciju nestspēju un tehniskajiem parametriem, ko ietekmējusi telpas attīstība cauri gadsimtiem.

Arī Griškevičs skaidro, ka Rīgas pils senākā daļa ik uz soļa ir atklājusi dažādas vēstures liecības un izaicinājumus. Tomēr darbi ritot pēc plāna, un šobrīd ir pabeigti aptuveni 60% no pirmo divu kārtu kopējā darbu apjoma. Plānots, ka pēc gada pils atjaunotās telpas tiks nodotas Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam. 

Kā būtiskākie tuvāko mēnešu laikā veicamie darbi ir sienu restaurācija, grīdu atjaunošana izmantojot atgūtos vēsturiskos dēļus, un kāpņu atjaunošana uz 3.stāvu.

Nozīmīgākās no pils atjaunošanas laikā atklātajām vēsturiskajām liecībām ir 600 gadus senā karstā gaisa jeb hipokausta krāsns, dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, iepriekš neapzināti sienu gleznojumi kapelā un Remtera zālē, kā arī 16.gadsimta vēsturiskais mūris dienvidu fasādes pusē.

Īstenojot kastelas daļas atjaunošanas darbus, ir būtiski pieaugušas būvniecības izmaksas, un Daugavas gātes atjaunošanas darbu īstenošanai izsludinātais iepirkums pagaidām ir noslēdzies bez rezultāta. VNĪ kopā ar Kultūras ministriju (KM) šobrīd strādājot pie nepieciešamo finanšu līdzekļu piesaistes. 

Atjaunošanas darbu ietvaros plānots pārbūvēt arī AS "Rīgas siltums" siltumtīklus, lai tos varētu savienot ar lietus ūdens kanalizācijas inženiertīkliem, pazemināts ielas līmenis Daugavas gātē pie Pipera torņa līdz Horna bastionam, izbūvēts tilts, kas ļaus nokļūt pie muzeja galvenās ieejas, kā arī pirmo reizi 400 gadu laikā pils pagrabtelpās ieplūdīs dabiskā gaisma.

Kopējā Rīgas pils kastelas būvprojekta platība ir 11 900 kvadrātmetru, no tiem pašlaik tiks atjaunoti 6700 kvadrātmetru, no kuriem 4400 tiks nodoti ekspluatācijā. Pārējie 5200 kvadrātmetru pirmajā un otrajā kārtā netiek atjaunoti - to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās. 

VNĪ vadībā Rīgas pils kastelas pirmās un otrās kārtas būvdarbus, ieguldot KM piesaistīto valsts budžeta finansējumu, veic AS "LNK Industries". Projekta kopējais budžets ir teju 22 miljoni eiro. 

Rīgas pils kastelas atjaunošana tiek veikta pēc minētās pilnsabiedrība izstrādātā būvprojekta. 

Projektu paredzēts pabeigt 2024.gadā, lai Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sāktu iekārtot un atvērtu sabiedrībai daļu savu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.