Lai mājoklis elpo brīvi!

Katram mājoklim ir savs energopulss. Gluži kā cilvēkam ir nepieciešams skābeklis un kustība, lai dzīvotu un darbotos, arī mājoklim ir jānodrošina veselīgs mikroklimats, lai tās iemītniekiem būtu labvēlīga vide.

Lielāko daļu ikdienas cilvēki pavada iekštelpās, un Eurostat dati liecina, ka pēdējā desmitgadē teju uz pusi ir palielinājies arī attālināti strādājošo cilvēku skaits. Latvijā 86 % aptaujāto iedzīvotāju izmanto hibrīddarba iespēju, kas vēl vairāk liek aizdomāties, cik būtiski ir nodrošināt labvēlīgu vidi mājoklī. 

Elektrum Energoefektivitātes centra eksperti aicina parūpēties par mājokļa vidi, lai ikdienā uzturētu veselību atbalstošus un darba spēju veicinošus apstākļus.

Apdraudējumi iekštelpu vidē, kas nelabvēlīgi ietekmē mājokļa vidi, ietver bioloģiskos un ķīmiskos piesārņotājus, kā arī sliktu ergonomiku, apgaismojumu un fizisko interjeru. Šie apdraudējumi izraisa un pastiprina dažādas nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēku veselību, sākot no astmas līdz slimās ēkas sindromam (ēkas iedzīvotāji izjūt diskomfortu vai manāmu veselības pasliktināšanos, saistot ar periodu, ko cilvēks pavadījis ēkā, bet nav iespējams konkrēti noteikt slimību vai to izraisošo cēloni) un visbeidzot pat ar vēzi.

Atslēga ceļā uz labvēlīgu telpas mikroklimatu ir dabiskā gaisma, svaigs gaiss, optimāla temperatūra un mitruma līmenis, mijiedarbība ar dabu. Kā tas izpaužas un iekļaujas ikdienā?

Dabiskā gaisma

Dabiskā gaisma uzlabo garīgo veselību, turklāt saules gaisma ne tikai sniedz labsajūtu un apgādā ar D vitamīnu, bet arī mājoklī kalpo kā dabisks dezinfekcijas līdzeklis, kas samazina mikrobu daudzumu. Izmantojot dienas gaismu pēc iespējas vairāk un samazinot mākslīgo apgaismojumu, iespējams ietaupīt arī elektrības patēriņu.

Tādēļ, pamostoties no rītiem, īpaši ieteicams atvērt aizkarus un žalūzijas, lai telpās ielaistu gaismu. Gaismu mājoklī vairos arī spoguļi un citi atstarojošie dekoratīvie elementi, kā arī gaišie toņi.

Svaigs gaiss

Viens no labas veselības priekšnoteikumiem ir svaigs gaiss, jo skābeklim ir būtiska nozīme fizioloģiskajos procesos. Tomēr nereti tiek piemirsts vēl viens ļoti svarīgs faktors saistībā ar gaisa kvalitāti – ogļskābās gāzes jeb CO2 koncentrācija telpā. Šis ir visplašāk izmantotais parametrs, kas raksturo telpas gaisa kvalitāti. Ja netiek nodrošināta pietiekama gaisa apmaiņa, iekštelpās samazinās skābekļa daudzums un paaugstinās izelpoto gāzu koncentrācija. Ilgtermiņā tas var radīt ievērojamu kaitējumu veselībai, savukārt ikdienā izraisīt miegainību un elpas trūkumu, kā arī veicināt nogurumu, tādējādi samazinot garīgā darba efektivitāti par 50 – 70 %.

CO2 koncentrāciju mēra miljondaļās jeb ppm (parts per million), un par pieņemamu līmeni telpās uzskata CO2 koncentrāciju līdz 1000 ppm. CO2 līmeni ir iespējams noteikt ar veikalos nopērkamām multifunkcionālām mēriekārtām, kas vienlaikus mēra arī temperatūru un mitruma līmeni telpā.

Gaisa kvalitāti pasliktina arī smēķēšana iekštelpās, sadzīves ķīmijas lietošana telpu uzkopšanai, kamīna vai krāsns kurināšana, gāzes plīts lietošana un citi faktori, no kuriem ieteicams pēc iespējas izvairīties.

Vienkāršākais veids, kā uzlabot gaisa kvalitāti iekštelpās, ir telpu vēdināšana. Tās laikā, lai nesaaukstētos, ieteikums iziet no telpas un atvērt logu pilnībā uz īsu brīdi, nevis ilgstoši atstāt logu vēdināšanas režīmā. Turklāt telpas ir jāvēdina vairākas reizes dienā.

Raugoties no energoefektivitātes viedokļa, aukstajā sezonā ir vēlams arī izslēgt sildierīces, vēdinot telpas. Radiatoriem ar siltuma regulēšanas iespēju ieteicams izvēlēties režīmu, ko apzīmē ar "zvaigznīti" (*), un pēc vēdināšanas uzstādījuma režīmu atjaunot.

Savukārt vasarā vēdināšanu vislabāk veikt agri no rīta pirms telpas ir uzsilušas, kā arī ik pa laikam dienā. Tāpat kā sildierīces ieteicams izslēgt, vēdinot telpas ziemā, arī vasarā gaisa kondicionieris ir jāizslēdz brīžos, kad tiek vēdinātas telpas, lai lieki netērētu elektrību.

Ne par mitru, ne par sausu

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem 10 – 50% mājokļu iekštelpu vide, piemēram, Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā, Indijā un Japānā, ir mitra.

Pārmērīgs iekštelpu mitrums var izraisīt ēkas bojājumus, ķīmisku emisiju no būvmateriāliem, kā arī veicināt mikrobu veidošanos un citas potenciāli problemātiskas sekas. Piemēram, pelējuma sugas biežāk rodas mitrās iekštelpu vidēs un potenciāli izdala gaisā alergēnus, mikotoksīnus, kā arī nepatīkamas smakas.

Arī laikapstākļi ietekmē mitruma līmeni telpā, piemēram, lietainā vasaras laikā telpā var palielināties mitruma daudzums. Ja mitruma lielums telpā pārsniedz 60 %, šajā gadījumā būtu ieteicams, piemēram, pārvietot telpaugus, kas papildus izdala mitrumu, uz citām telpām, kā arī izvairīties no veļas žāvēšanas vismaz tajās telpās, kur visvairāk uzturaties. Sausā laikā, ja iespējams, veļu ir ieteicams žāvēt ārpus telpām.

Jāņem vērā, ka arī aktivitātes telpā, kā, piemēram, dušas izmantošana, ēdiena gatavošana vai grīdas mazgāšana, ļoti strauji un koncentrēti izdala mitrumu, bet īsos periodos.

Lai nodrošinātu komfortablu un nekaitīgu iekštelpu klimatu, relatīvajam gaisa mitrumam ir jābūt noteiktās robežās. Ieteicamais gaisa mitrums telpā ir 40 – 60 %. Gaisa mitrumu iespējams noteikt ar mērierīci – higrometru, ko var iegādāties saimniecības preču veikalos.

Gan vasaras sezonā, kad intensīvi izmanto dažādas gaisa dzesēšanas iekārtas, gan apkures sezonā, izmantojot apsildi, jāpievērš uzmanība, lai gaiss telpā nav pārāk sauss. Ja mitruma līmenis nepārsniedz 30 %, gaiss uzskatāms par sausu. Tas var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz ādu, elpceļiem, deguna gļotādu un acīm, radot kairinājumu. Vienkāršākais veids, kā mitrināt gaisu bez speciālu ierīču palīdzības –izkarinot telpā mitru drānu, kas laika gaitā izdalīs mitrumu.

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti, ieteicams izmantot augus. Tie ne tikai atdzīvina telpas un uzlabo pašsajūtu, bet arī kalpo kā dabiski gaisa filtri, uzsūcot gaisā esošos toksīnus. NASA apkopojuši telpaugus, kas pierādījuši savu veiktspēju šajā ziņā: parastā efeja, svītrainā sansevjēra jeb līdakaste, sirdslapu filodendrs, apmaļu dracēna u.c., par kuriem vairāk lasiet šeit.

Ir pieejamas arī dažādas ierīces mikroklimata uzlabošanai, piemēram, gaisa mitrinātāji, sausinātāji, turklāt ar papildu funkcijām un iespējām, piemēram, karstā/aukstā tvaika sistēma, ēterisko eļļu pievienošana utml., kas vēl vairāk uzlabos mājokļa vidi un sekmēs mājinieku komfortu.

Optimāla temperatūra

Ja telpā ir iespējams regulēt temperatūru, jūs varat izveidot gandrīz ideālo mikroklimatu, kas ne tikai ļaus ietaupīt enerģiju un samazināt apkures izmaksu rēķinu, bet arī labvēlīgi ietekmēs jūsu veselību. Optimālā mājokļa telpu temperatūra rudens un ziemas sezonā dienā ir no +20 līdz +22 °C. Savukārt nakts laikā temperatūru ieteicams pazemināt par 3–4 °C, nodrošinot labāku miegu un stiprinot imunitāti.

Ja iespējams, pielāgojiet temperatūru katrai telpai:

• virtuvē, kur gatavojot izdalās papildu siltums, uzturiet temperatūru robežās no +19 līdz +21 °C,
• guļamistabā no +17 līdz +18 °C,
• viesistabā un vannas istabā no +20 līdz +22 °C.

Tikai nedaudz samazinot temperatūru, iespējams ietaupīt 10 % enerģijas! Savukārt, dodoties prom no mājām, samaziniet iekštelpu temperatūru līdz +16 °C.

Efektīva gaisa dzesēšana

Vasaras sezonā tveices remdēšanai aktuāls būs gaisa kondicionieris. Lai telpas dzesētu efektīvi un veselībai droši, aicinām ievērot dažus ieteikumus.

• Gaisa temperatūru telpā vēlams pazemināt ne vairāk kā par 3–4 °C salīdzinājumā ar āra gaisa temperatūru. Lielāka temperatūras starpība var radīt sliktu pašsajūtu, izraisot, piemēram, kakla sāpes, iesnas, galvas sāpes, sausinot acis, kā arī palielināt elektrības patēriņu.
• Kondicioniera darbības laikā jāaizver logi un durvis, lai siltais gaiss neieplūstu telpā un atkārtoti to neuzsildītu.
• Telpu dzesēšanu vēlams uzsākt agri no rīta, savukārt dienā tikai jāuztur komforta temperatūru, kā arī jau savlaicīgi jāaizver žalūzijas, aizkari.
• Efektīvu gaisa kondicioniera darba režīmu var panākt, ja ieprogrammē tā darbības laiku (ja ierīcei ir šāda funkcija).
• Lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju, pārvietojiet šķēršļus, proti, mēbeles vai augus, kas bloķē atdzesētā gaisa plūsmu.
• Blakus kondicionierim nenovietojiet iekārtas, kas darbojoties izdala siltumu, liekot kondicionierim domāt, ka telpā ir siltāks nekā patiesībā.

Tīra un dabai draudzīga vide
Ne velti saka – tīra māja, tīrs prāts. Un patiesi, cik patīkami ir kaut atcerēties tās izjūtas, kas pārņem pēc mājokļa ģenerāltīrīšanas vai tikko izmazgātas un svaigā gaisā izžuvušas veļas!

Turklāt tas arī ietekmē veselību, tādējādi svarīgi rūpēties par tīrību mājoklī, cenšoties to uzkopt ar videi draudzīgiem tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļiem, kas nesatur ķīmiskas vielas.

Kāpēc tas ir svarīgi? Viss, ko lietojam, ar ko tīram un mazgājam, nonāk kanalizācijā, notekūdeņos, gruntsūdeņos un arī ūdenī, ko pēc tam atkal lietojam ikdienā, tādējādi tas liek aizdomāties, vai vēlamies izmantot ķīmiju?

Iespējams arī pagatavot tīrīšanas līdzekļus no mājsaimniecībā pieejamiem produktiem, piemēram, dzeramās sodas, kas ir lielisks tīrīšanas līdzeklis vannas istabai, kā arī citronskābes savienojumā ar dažādām ēteriskajām eļļām.

Elektrum Energoefektivitātes centra speciālisti aicina ieskatīties EsmuEfektivs.lv, lai uzzinātu citus noderīgus ieteikumus mājokļa energoefektivitātei!