10 iemesli, kāpēc mājas atjaunošana jāuzsāk jau tagad

Šī gada pavasarī uzsākta jauna valsts atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās.

Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam ir pieejams atbalsta finansējums 16,6  milj. euro apmērā.

Finansējums būs pietiekošs aptuveni 1030 ēku atjaunošanai, sniedzot iespēju gandrīz 13,5 tūkstošiem ģimeņu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu. Iepriekšējo gadu laikā atjaunotas vien aptuveni 3% daudzdzīvokļu ēkas Latvijā.

Tas ir ļoti maz. Tāpēc „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis Juris Romaņenko pastāstīja, kā veikt  mājas atjaunošanu un kādas priekšrocības  no tā iegūst iedzīvotāji.

  1.Kas ir grants?   Lai ziemā par apkuri maksātu mazāk un tajā pašā laikā arī nenosaltu, mājā nedrīkst būt siltuma zudumi. Nav iespējams palielināt energoefektivitāti, nomainot tikai logus un radiatorus. Māja zaudē siltumu caur sienām, pagrabiem, ieejas durvīm, bēniņiem.

Lai panāktu maksimālu efektu, mājai nepieciešama atjaunošana. Tas īpaši attiecas uz tipveida daudzdzīvokļu ēkām, kuru konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju ekspluatācijas termiņš tuvojas beigām.

Ja projekta īstenošanai tiek piesaistīts komercbankas vai cita privātā investora finansējums, granta apmērs ir 36-50%  no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Savukārt gadījumos, kad komercbanka projekta īstenošanai aizdevumu neizsniegs, būs iespēja saņemt Altum aizdevumu ar procentu likmi 2 %+EURIBOR apmērā, bet šajā gadījumā  granta apmērs nav tik liels (25-35% apmērā).

Šķietami labāks variants ir tad, ja ir izdevies saņemt lielāku grantu. Taču būs mājas, kurām būs izdevīgāk aizņemties uz garāku termiņu ar zemāku procentu likmi, saņemot mazāku grantu.

Par izmaksu efektīvu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu uzskata tādu projektu, kura investīciju atmaksāšanās periods ir līdz 20 gadiem. Taču bez  šiem noteikumiem ir arī papildus kritēriji, kuriem jāpievērš uzmanība, ja  dzīvokļu īpašnieki vēlas atjaunot savu māju.  „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis Juris Romaņenko pastāstīja, kādus jautājumus iedzīvotāji uzdod visbiežāk un ko vajadzētu zināt, izvērtējot savas dzīvojamās mājas atjaunošanu.  

2.Kāpēc vajag atjaunot savu māju?   Saskaņā ar ekspertu vērtējumu,  kopumā jārenovē  60-70% no Latvijas ēku sektora, dzīvojamo ēku sektorā tie būtu ap 25 tūkstošiem dzīvojamo māju.  To tehniskais stāvoklis nolietojuma un konstruktīvu defektu dēļ nav labs.

Galvenie  ieguvumi veicot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atjaunošanu: līdz 50% no atjaunošanas izmaksām tiek apmaksāti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda; apkures rēķini ir par 40-60% mazāki; nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 90% apmērā uz 10 gadiem; ievērojami tiek uzlabots ēkas vizuālais izskats; tiek uzlabots mikroklimats ēkas telpās; būtiski palielinās dzīvokļu vērtība.

Šobrīd jau 13 RNP pārvaldīšanā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki ir lēmuši "PAR" dzīvojamās mājas atjaunošanu, piesaistot ES līdzfinansējumu un tuvākajā laikā lēmumus varētu pieņemt arī vairāku citu ēku dzīvokļu īpašnieki.  

3.Cik izmaksā mājas atjaunošana?   Iepriekšējo gadu pieredze ir parādījusi, ka daudzdzīvokļu māju atjaunošana vidēji izmaksā 150 eiro par kvadrātmetru. Tāpēc orientējošās kopējās izmaksas par savas mājas atjaunošanu ir viegli noteikt. Taču gala summa ir atkarīga gan no izvēlētajiem materiāliem, gan no plānotā darbu apjoma - vai tiks mainīti logi, siltināti bēniņi vai pagrabs, remontēta kāpņu telpa, u.t.t. Jebkuras ēkas atjaunošanas galvenais uzdevums ir novērst siltuma zudumus  un uzlabot ēkas energoefektivitāti, samazinot kopējos dzīvokļu īpašnieku maksājumus par īpašuma uzturēšanu.

4.Vai siltumenerģijas patēriņa ziņā ir starpība starp tipveida projektu mājām?   Nevar teikt, ka 103. sērijas mājas patērē mazāk, bet 467. sērijas mājas – vairāk. Tāpēc, ka ir ļoti grūti atrast divas vienādas mājas pat vienas sērijas ietvaros. Mājas būvētas dažādos gados, ekspluatētas dažādi, tām ekspluatācijas laikā ir veikti dažādi remontdarbi - tie ir veikti dažādos laika periodos, izmantojot dažādus materiālus.

Tāpēc pat divām blakus esošām vienas sērijas mājām siltuma zudumi var atšķirties.

5.Vai visas Rīgas mājas var saņemt līdzfinansējumu?   Pēc mūsu aprēķiniem, ne vairāk kā 10% ēku (līdz 500 daudzdzīvokļu mājām), ko apsaimnieko RNP, atbilst izvirzītajiem siltumenerģijas patēriņa kritērijiem un ir spējīgas atmaksāt ieguldījumus 20 gadu laikā.

Pārējām mājām atmaksāšanās termiņš būs garāks. Tomēr Altum sola veikt izmaiņas programmas nosacījumos, lai iespējami lielāks māju skaits varētu pieteikties pieejamajam finansējumam.

6.Vai komunālie rēķini nekļūs lielāki?   Kā jau minēju, galvenais programmas noteikums – projektam jāatmaksājas 20 gadu laikā. Ja tas nenotiek, nauda netiek piešķirta. Jebkura projekta galvenajam mērķim jābūt – iedzīvotāji pēc mājas atjaunošanas veikšanas nedrīkst maksāt vairāk. Tas ir, rēķinos parādās maksa par mājas atjaunošanu, taču samazinās - siltumenerģijas patēriņš telpu apkurei līdz pat 40-60%, karstā ūdens sagatavošanas izmaksas, maksājums par nekustamā īpašuma nodokli, koplietošanas telpu elektroenerģijas patēriņš. Ņemot vērā atjaunoto dzīvojamo māju siltumenerģijas patēriņa būtisko samazinājumu, novērojams, ka atjaunoto māju iedzīvotāju kopējie maksājumi par saņemtajiem pakalpojumiem (siltums, pārvaldīšanas maksa u.c., t.sk. kredīta maksājums) nav lielāki, kā iepriekš veiktie kopējie maksājumi pirms mājas atjaunošanas.

Gluži pretēji - nereti atjaunotajās ēkās kopējie ikmēneša maksājumi pat samazinās, jo kopējais ietaupījums ir lielāks nekā aizņēmuma ikmēneša maksājums.

7.Vai pēc atjaunošanas nenāksies veikt vēl kādu remontu?   Vai var gadīties tā, ka kredīta apmaksas periodā, kas ir 10-15 gadi, mājai nepieciešams veikt papildus remontdarbus? Viss ir atkarīgs no tā, kādi darbi  renovācijas laikā ir veikti. Piemēram, vai apkures sistēmas caurules nomainītas uz dzelzs vai vara caurulēm, kāda tehnoloģija pielietota fasādes siltināšanai (apmestā fasāde vai ventilējamā fasāde). Dažādām tehnoloģijām ir dažādi kalpošanas termiņi.

Minētais lēmums jāpieņem ar 2/3 dzīvokļu īpašnieku balsojumu “par”.

Altum darbinieki izvērtēs tehnisko dokumentāciju, pārbaudīs, vai iesniegtajos dokumentos nav pretrunu, vai ir iekļauti visi nepieciešamie tehniskie risinājumi, piemēram, nedrīkst rasties situācija, ka tehniskās apsekošanas atzinumā konstatēto problēmu novēršanai mājas atjaunošanas projektā nav paredzēts šīs problēmas risinājums.

9.Ja Altum atsaka? Nauda ir tērēta par velti?   Principā, vēl pirms dokumentu iesniegšanas Altum, kļūst skaidrs, vai būs iespējams pamatot līdzekļu saņemšanu mājas atjaunošanai, vai nē. Protams, daudz problēmu var atklāties tikai pēc mājas tehniskās apsekošanas un tehniskās dokumentācijas sagatavošanas. Taču visbiežāk runa ir par projekta summu koriģēšanu.

Piemēram, sākotnēji var būt plānots, ka ikmēneša maksājums aizņēmuma atmaksai sastādīs 40 eirocentus par 1 kvadrātmetru, taču pēc dokumentu sagatavošanas tiek nolemts izmantot dārgākus materiālus un projektā iekļaut papildus darbus, kā rezultātā maksa var pieaugt līdz 45 eirocentiem par 1 kvadrātmetru.

10.Cik ilgs ir ēkas atjaunošanas process?   Būvdarbi, atkarībā no ēkas platības, tiek veikti  12 līdz 20  nedēļās. Ilgāku laiku  aizņem tehniskās dokumentācijas  sagatavošana, saskaņošana, izvērtēšana, iepirkumu procedūras, u.c. Kur meklēt papildus informāciju?

ES finansējuma saņemšanas kārtību dzīvojamo māju atjaunošanai regulē Ministru kabineta 15.03.2016. noteikumi Nr. 160 “Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.1.specifiskā atbalsta mērķa pasākuma „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” īstenošanas noteikumi”.