Latvijas Avīze: Vai deklarēties suņu būdā?

Lai izbēgtu no lielāka nekustamā īpašuma nodokļa, iedzīvotāji spiesti deklarēt pastāvīgu dzīvesvietu dzīvošanai nepiemērotās ēkās

Decembri "LA" redakcijas pastā saņemto pensionēto rīdzinieku vēstuli varēju uzreiz iemest papīrkurvī, jo anonīma. Neiemetu, jo tajā aprakstītais absurds skar tūkstošiem citu Latvijas iedzīvotāju, kuri savulaik galvaspilsētai tuvējo novadu teritorijās uzcēluši nelielas dārza mājiņas un vasarnīcas, kurās pavada vien dažus vasaras mēnešus vai pat vēl īsāku laiku.

Būdiņa vērtīgāka par dzīvokli

Šā gada pavasari jau rakstīju par pensionēto rīdzinieci Liliju Eglīti, kurai par 46 kvadrātmetra dārza mājiņu Dārziņos pērn bija jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis 16,72 eiro apmērā. Bet šogad jau 125,40 eiro jeb gandrīz astoņas reizes vairāk nekā pērn. Kopā ar nodokli par 756 kvadrātmetriem zemes 278,70 eiro.

Līdzīgas nodokļa summas nosauc rīdzinieki dārza mājiņu īpašnieki Carnikavas novadā. Agrāk par necilu, no kokmateriāliem būvētu ēku kopā ar aptuveni 600 līdz 1000 kvadrātmetru zemes gabalu maksājuši ap 150 eiro, bet šogad nodoklis ir gandrīz divreiz lielāks pāri par 300 eiro.

Par šādām būdiņām bez labiekārtojuma, ieskaitot nodokli par zemi, pašlaik jāmaksā aptuveni 300 eiro gadā. Tas ir aptuveni 10 reižu lielāks nekā nodoklis, piemēram, par labiekārtotu (ap 50 kvadrātmetra) divu istabu dzīvokli 50. gadu beigās celtā sērijveida namā Pļavnieku mikrorajonā.

Pretēji valdības publiskajiem solījumiem līdzsvarot nodokļu slogu, gādājot par taisnīgu nodokļu politiku, Carnikavas novadā vietējā vara paveikusi visu, lai šie solījumi nepiepildītos. Kopš šā gada 1. janvāra ar vairākkārt lielāku nodokli apliek visus tos mājokļus, ieskaitot pieminētās dārza mājiņas un vasarnīcas, kurās neviens nav deklarējis savu pastāvīgo dzīvesvietu.

Kā var deklarēt, ja nevar dzīvot?

Rīdzinieki dārza mājiņu un vasarnīcu īpašnieki Carnikavas novadā norāda, ka ēkas nav piemērotas pastāvīgai dzīvošanai. Jau būvniecības ieceres laikā tās šādam nolūkam nemaz nav bijušas paredzētas. Šajās no koka celtajās, dažviet jau laika zoba iegrauztajās ēkās nav apkures, kanalizācijas, logu rāmji ir tikai vienā kārtā bez siltumizolācijas. Lai ziemā neaizsaltu ūdens caurules, ūdensapgāde ir tikai no maija līdz septembrim. Kā ironiski piebilst manis uzrunātie rīdzinieki, tikpat labi tad varētu deklarēt pastāvīgo dzīvesvietu vistu kūtī vai suņu būdā.

Tāpēc pilnīgi pamatoti jautā: "Kā varam deklarēt dzīvesvietu tur, kur pastāvīgi dzīvot nemaz nav iespējams?!"

Deklarēšanās nolūks ir norādīt cilvēka pastāvīgo dzīvesvietu, lai vietējā pašvaldība, Valsts ieņēmumu dienests vai citas valsts pārvaldes iestādes var nosūtīt viņam svarīgus paziņojumus, tostarp par nodokļa maksājumiem. Bet ar šo aptuveni astoņas reizes lielāku nodokli pašvaldības spiež iedzīvotājus pārkāpt Dzīvesvietas deklarēšanas likumu. Lai izbēgtu no lielāka nodokļa, sniegt pašvaldībām nepatiesas ziņas, proti, deklarēt pastāvīgo dzīvesvietu tur, kur pastāvīgi dzīvot nav iespējams.

Ministrijā nekomentē

Šā absurda cēlonis slēpjas 2009. gadā izdotajos un 2012. gadā pārgrozītajos būvju klasifikācijas noteikumos. Pēc tiem viena dzīvokļa mājām pieder visas vasarnīcas ar koka ārsienām un dārza mājas ar kopējo platību, lielāku par 40 kvadrātmetriem. Viena dzīvokļa mājas tagad ir arī tās dārza mājas, kuras galvenokārt izmantojamas vasarā, ar dažādu materiālu ārsienām un ar kopplatību līdz 40 kvadrātmetriem.

Ekonomikas ministrijā atsakās no komentāriem par nodokļiem, ar kuriem pašvaldībās apliek dārza mājiņas un vasarnīcas. Vien teic, ka, pēc būvju klasifikācijas noteikumiem, visas ēkas iedala pēc to izmantošanas veida. Tās, kurās var dzīvot cilvēki, kaut ari būtu domātas tikai atpūtai vasarā, nekur citur nevarot pieskaitīt kā vien apdzīvojamām ēkām. Tāpēc neesot svarīgi, vai dzīvojamo ēku tās īpašnieks izmanto visu gadu vai tikai vasaras mēnešos.

Pašvaldībā gribot kārtību

Carnikavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Daiga Jurēvica stāsta, ka par 1,5% likmi ēkām, kurās neviens nav deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, deputāti lēmuši, lai iedzīvotāji sakārtotu savas saistības ar pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā dzīvo.

"2015. gada nogalē atklājām, ka Carnikavas novadā vairāk nekā 3000 mājokļos neviens nav deklarējies, kaut arī patiesībā cilvēki tur dzīvo. Lai pašvaldībai būtu iespējams ieguldīt naudu ceļu būvē, apgaismojuma, centrālo ūdensvadu un kanalizāciju sistēmu izbūvē, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, viens no kritērijiem ir deklarēto iedzīvotāju skaits.”

Cita starpā Daiga Jurēvica atsaucas uz 1,37 miljoniem, kas šogad bija jāiemaksā pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā trūcīgāko pašvaldību uzturēšanai.

Stāsts par miljoniem

Vai, bēgot no nekustamā īpašuma nodokļa un Rīgas pievārtē uzceltajā būdiņā deklarējot pastāvīgo dzīvesvietu, kārtība būs labāka un iedzīvotāju saistības ar pašvaldību tiks sakārtotas, par to gan ir ļoti jāšaubās. Drīzāk otrādi, būs sarežģījumi iedzīvotājiem, kuri deklarētajās būdiņās tik un tā pastāvīgi nedzīvos. Un būs juceklis pašvaldībās, kurām nebūs tik viegli sadzīt pēdas būdiņās fiktīvi deklarētajām personām.

Patiesībā jau stāsts ir nevis par taisnīgu nodokļu politiku, ko sludina politiķi. Ari par deklarēšanās pienākumu ne. Stāsts ir par naudu un tās izdevīgu pārdalīšanu. Un pat ne par tām summām, ko pašvaldības ik gadu iekasē no iedzīvotājiem par viena dzīvokļa mājām pielīdzinātajām vasaras būdiņām. Novadu pašvaldību budžetos no nekustamā īpašuma nodokļa iekasētās summas veido samērā mazu daļu. Stāsts ir par iedzīvotāju ienākuma nodokli, no kura par deklarēto personu ieņēmumiem 80% ieplūst vietējās pašvaldības kasē. Un par tiem miljoniem, kas plūstu no Eiropas fondiem, ja tik būtu vajadzīgais deklarēto iedzīvotāju skaits.

Spēlīti iesāka Ušakovs

"Ne jau mēs iesākām šo spēlīti ar deklarēšanos," saka Carnikavas novada pašvaldības vadītāja, "to iesāka Rīgā, pēc tam tādus pašus noteikumus pieņēma Valmierā, Jēkabpilī un citur."

Šāda nodokļa aplikšanas kārtība ir ieviesta ari Mārupes novada pašvaldībā. Saulkrastu novada pašvaldībā saka, ka dārza mājiņas un vasarnīcas, kurās neviens nav deklarējis savu pastāvīgo dzīvesvietu, pašlaik neapliek ar 1,5% nodokļa likmi. Bet nav teikts, ka to nevarētu izdarīt. Novada teritorijā pavisam ir 26 agrākie dārzkopības kooperatīvi ar šādu vasaras mājiņu un vasarnīcu tūkstošiem. Nodokļa 0,2% likmes vietā ieviešot 1,5% likmi, miljoni nāktu griezdamies.

Jāpārvērš šķūnīšos vai pirtiņās

Uz jautājumu, ko iesākt rīdziniekam, kuram Carnikavas novadā piederošā vasarnīca nav piemērota pastāvīgai dzīvošanai, Daiga Jurēvica iesaka apsvērt iespēju mainīt šīs ēkas lietošanas veidu saskaņā ar būvju klasifikāciju, ko nosaka minētie Ministru kabineta noteikumi.

"Dzīvojamo ēku palīgēkas, kuru platība nepārsniedz 25 m 2 un kas netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, piemēram, saimniecības mājas, pirtis, siltumnīcas, nākamgad novadā ar nekustamā īpašuma nodokli netiks apliktas," skaidro viņa.

No viņas teiktā noprotams, ka vasaras mājas jāpārvērš par saimniecības ēkām, pirtīm vai siltumnīcām. "Uz papīra", protams, jo tad, lūk, nodoklis nebūs jāmaksā.

Rīdzinieki jautā: "Kā varam deklarēt dzīvesvietu tur, kur pastāvīgi dzīvot nemaz nav iespējams?!"