Mūžīgais jautājums – koka vai mūra māja?
Mājas būvniecība vienmēr rada daudz dažādu raižu un jautājumu, un viens no pirmajiem lēmumiem, kas jāpieņem vēl pirms būvdarbu uzsākšanas, ir par mājas būvniecībai izmantoto materiālu. Neskatoties uz plašo celtniecības materiālu izvēli, populārākie joprojām ir divi veidi – koka un mūra savrupmājas. DNB Būvniecības finansēšanas centrs apkopojis abu māju veidu priekšrocības un trūkumus.
Katram materiālam ir savas īpašības, kas ietekmē gan būvniecības procesu un izmaksas, gan arī mājas ekspluatāciju.
Mūra māju priekšrocības
Mūra mājām ir vairākas priekšrocības – mājoklis no ķieģeļiem, gāzbetona vai betona materiāliem ir izturīgs un salīdzinoši ilgi kalpo. Mūra māju varēs ekspluatēt krietni ilgāku laiku nekā koka māju, turklāt tā nezaudēs savas vizuālās un ekspluatācijas īpašības. Mūra mājām ir raksturīga arī lielāka energoefektivitāte salīdzinājumā ar koka mājām. Viens no izplatītākajiem iemesliem mūra privātmāju būvniecībai ir pielietojamo konstrukciju materiālu salīdzinoši augstā ugunsizturība, tomēr jāatzīmē, ka ugunsgrēka gadījumā katrs materiāls var zaudēt savu izturību. Tāpēc, būvējot māju, ir būtiski rūpīgi pārdomāt un kvalitatīvi realizēt apkures un elektrības tīklu uzstādīšanu. Mūra celtnes pieļauj plašākas dizaina iespējas un formu daudzveidību, nekā koka celtnes.
Vasaras karstajos mēnešos mūra mājās valda vēsāks patīkamāks klimats. Protams, ja namā tiks izbūvēti plaši logi saules pusē, vēsums var pazust. Jāatzīmē, ka mūra mājas ir noturīgākas pret ārējās vides ietekmi.
Kā uzsver būvniecības uzņēmuma JÄMERÄ pārstāvniecības Latvijā vadītājs Valters Riekstiņš, mūra mājām ir raksturīgas sekojošas īpašības:
- tās būvē no vieglbetona, kam piemīt izcilas siltumnoturības spējas;
- mūra konstrukcijas ir hermētiskas un nav caurpūšamas;
- ēkām ir augsta ugunsdrošība;
- mūra mājas ir ilgmūžīgas, jo mūrētās sienas saglabā savas teicamās īpašības neatkarīgi no ēkas vecuma;
- iekštelpās vienmēr valda patīkams un veselīgs mikroklimats.
Jebkuram mājoklim ļoti būtiska ir pareizi izbūvēta ventilācija. Ne mūra māja, ne koka māja pati par sevi neventilējas, tām abām ir vajadzīga pareizi izbūvēta ventilācija (dabīgā vai piespiedu). Atšķirība starp mūri un koku ir tā, ka koks ir labāks siltumvadītājs. Piemēram, vasarnīcas – mājas bez apkures. Koka vasarnīca būs mājīgāka un siltāka pie zemākas gaisa temperatūras, bet karstāka siltās vasaras dienās. Mūra – otrādi, jo patīkami atvēsinās karstās dienās un vasaras naktīs. Toties, kad rudens vai ziemas periodā iekšā būs dabīgais mitrums, tad, ja tas būs par daudz, pelēšana var sākties gan koka, gan mūra vasarnīcā, vienīgi koks var ātrāk zaudēt savas īpašības.
“Mūra mājas kā investīciju objektu augstu novērtē arī apdrošināšanas sabiedrības – pārsvarā apdrošināšanas prēmijas, apdrošinot mūra ēkas, ir zemākas, jo ar mūra ēkas ekspluatāciju saistītie riski ir zemāki (piemēram, ugunsnelaimes gadījumā vai applūšanas rezultātā),” atgādina Valters Riekstiņš.
Mūra māju trūkumi
Taču šādiem mājokļiem ir arī savi trūkumi. To būvniecība var izmaksāt krietni dārgāk par koka namiem, un tie neder īslaicīgai dzīvošanai – ja šāda māja kādu laiku netiek apsildīta, tad gaiss tajā ar laiku paliek auksts un mitrs. Līdz ar to mūra māja piemērota pastāvīgai dzīvošanai, un tajā jāuztur noteikta temperatūra. Turklāt, būvējot mūra māju, ir jārēķinās ar ilgāku būvniecības ciklu nekā koka karkasa ražotām, kā arī, ņemot vērā konstrukciju masu, pamatu risinājumi var būt nedaudz dārgāki.
Koka māju priekšrocības un trūkumi
Izvēloties būvēt māju no koka, iespējams izvēlēties dažādus risinājumus. Viens no izplatītākajiem ir iepriekš rūpnīcā izgatavotu paneļu montāža objektā vai koka karkasa konstrukcijas, kuras tiek būvētas objektā. Salīdzinoši jauna tendence ir moduļu māju būvniecība. Tas nozīmē, ka rūpnīcā tiek sagatavoti moduļi (līdz pat daļējai iekštelpu apdarei), kas objektā tiek savienoti, rezultātā iegūstot māju. Viens no vissenākajiem koka māju būvniecības veidiem ir guļbūves, kaš šobrīd tiek gatavotas ne tikai no apaļkoku materiāla, bet arī no frēzbaļķa. Izvēloties guļbaļķu vai frēzbaļķu māju, mājas īpašnieks iegūst patīkamu atmosfēru, izbaudot koka smaržu, kā arī pats koks kalpo kā estētisks interjera risinājums.
Viens no ieguvumiem, izvēloties koka mājas būvniecību, ir salīdzinoši īss būvniecības cikls. Koks ir vieglāks materiāls un var ietaupīt, veidojot ne tik masīvu fundamentu. Iepriekš saražotu konstrukciju montāža objektā aizņem nepilnu mēnesi vai nedaudz ilgāk, atkarībā no mājas projekta un risinājuma.
Sabiedrībā pastāv mīts, ka koka mājas nav ugunsdrošas, taču tā gluži nav taisnība. Koka karkasa māju ražotāji ir panākuši augstāku ugunsdrošību. Saskaņā ar SIA Somu māja izpilddirektora Jāņa Lisenko sniegto informāciju, koka karkasu māju ražotāja Omatalo Oy pabeigtas mājas ugunsnoturības pakāpe atbilstoši Latvijas būvnormatīvu LBN 201-10 “Būvju ugunsdrošība” ugunsdrošības noteikumiem ir U2B (grūti degtspējīga).
J.Lisenko norāda, ka, izvēloties par labu koka karkasa mājas būvniecībai, ļoti rūpīgi jāizvērtē katrs saņemtais piedāvājums, piedāvātā komplektācija, materiālu specifikācija un pats gala produkts, kuru noteikti vajadzētu aplūkot arī dzīvē. Šajā segmentā ir salīdzinoši daudz “vilinošu” piedāvājumu, tāpēc SIA Somu mājaizpilddirektors iesaka atrast laiku un tikties ar attiecīgās kompānijas pārstāvi klātienē.
“Mājas būvniecība ir liels notikums ikvienam, tāpēc ieteiktu sākotnēji cenas jautājumu atstāt uz beigām un izvērtēt attiecīgo kompāniju, ražotāju, produktu un tā kvalitāti, lai beigās saliktu visus plusus un mīnusus un pieņemtu pareizu lēmumu,” norāda Lisenko