Plānots analizēt „milēniuma paaudzes” un tehnoloģiju ietekmi uz nekustamā īpašuma nozari

25. septembrī Rīgā notiekošajā FIABCI ikgadējā Baltijas nekustamo īpašumu (NĪ) attīstītāju forumā augsta līmeņa ārvalstu eksperti analizēs t.s.  „milēniuma paaudzes”, kura 2020. gadā veidos pusi globālā darbspēka, un moderno tehnoloģiju ietekmi uz norisēm nekustamā īpašuma (NĪ) tirgū.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA un Starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas FIABCI pārstāvniecība Baltijā  – FIABCI Baltic 25. septembrī organizē 3. Baltijas attīstītāju forumu „FIABCI Baltic Real Estate Development Forum”. Šī gada foruma galvenā tēma būs „Futuroloģija un nekustamā īpašuma nozare”. Tā būs  futuroloģijas jeb nākotnes tendenču izpētes ekspertu un NĪ nozares profesionāļu domapmaiņa par to, kāda tiek prognozēta nākotne, ņemot vērā tehnoloģiskās, ekonomiskās, sociālās u.c. veidu tendences un paredzot gaidāmos attīstības virzienus, tai skaitā - šobrīd vēl nepastāvošas tendences, un kā tas var skart un ietekmēt NĪ nozari.

Milēniuma paaudzei ir būtiska ietekme uz tirgu

Forumā tiks analizēta arī vienas, nozīmīgas paaudzes, kas pašlaik veido ekonomiski aktīvāko ļaužu daļu – t.s. „milēniuma paaudzes” - ietekme uz NĪ tirgu.

„Milēniuma paaudze” (millenials - angļu val.), kurus mēdz saukt arī par „Y paaudzi” ir cilvēki, kuri dzimuši laikposmā no pagājušā gadsimta 80. gadu sākumam līdz 2000. gadam.  ASV, pētot datus par 9 milj. jauniešu, 2012. gada pētījumā atklāja, ka milēniuma paaudzes cilvēki salīdzinājumā ar iepriekšējo jeb „X paaudzi” ir politiski un pilsoniski mazaktīvāki, vairāk koncentrējušies uz materiālām vērtībām un mazāk domā, kā dot labumu sabiedrībai. Lielāku uzsvaru tie piešķir materiālām, ārējām vērtībām, piemēram, naudai, slavai un izskatam, mazāk ‒ iekšējām vērtībām, piemēram, piederībai grupai un sabiedrībai. Šī paaudze ir raksturota arī pozitīvi. Kopumā milēniuma paaudzes cilvēki tiek raksturoti kā pašpārliecināti, radoši un atvērti jaunām idejām.

Pasaulē lielākā komercīpašumu pakalpojumu sniedzēja, konsultāciju un investīciju uzņēmuma CBRE pētniecības nodaļas EMEA Occupier Research vecākais direktors Ričards Holbertons (Richard Holberton) (Lielbritānija) Forumā uzstāsies ar tēmu „Kas ir milēniuma paaudze un kāpēc tā ir svarīga nekustamo īpašumu nozarei”.

Eksperts norāda: „Milēniuma paaudze ir lielākā paaudze vēsturē un pēc dažu ekspertu aplēsēm, būs puse no visa globālā darbspēka 2020. gadā. Šī paaudze ir pakļauta arī vairākiem, reizēm netaisnīgiem, nepareiziem priekšstatiem: viņiem faktiski ir daudz raksturīgu pazīmju ar 20-30 gadīgajiem visos vēstures posmos, kā arī dažas būtiskas atšķirības, ko CBRE ir pētījis savā globālajā milēniuma paaudzes pētījumā („Live-Work-Play”) .”

R. Holbertons, ieskicējot savas uzstāšanās tēmu, stāsta, ka šo paaudzi raksturo divi būtiski aspekti: viņi ir nonākuši darba tirgū vājas vai recesijā esošas ekonomikas apstākļos, kas ietekmē viņu attieksmi, un viņi ir pirmā paaudze, kas dzīvo „digitāli” (t.s. „digital natives”): ar pastāvīgu pieeju tehnoloģijām.

„Šīs paaudzes pārstāvji pēc koledžu pabeigšanas joprojām dzīvo kopā ar vecākiem ģimenes mājās vai arī īrē mājokļus daudz ilgākā periodā nekā iepriekšējās paaudzes to darījušas. Un tas nav tādēļ, ka viņiem ļoti patiktu īrēt mājokļus (daudzi tos pat labprāt nopirktu), bet gan tāpēc, ka saskaras ar dažādiem apstākļiem, kas liedz to darīt (piem., lielākas izmaksas nekā cerēts). Tādēļ bieži vien, lai mainītu savus līdzšinējos paradumus, viņi meklē palīdzību pie ģimenes locekļiem. Milēniuma paaudzei ir arī būtiska ietekme uz dzīvojamo ēku plānošanas politiku,” stāsta eksperts.

Šī paaudze ir arī ideāla karjeras izpratnē: tie tomēr tik bieži nemaina darba vieta (kā daudzi uzskata), un viņi ir gatavi strādāt arī ārpus lielo pilsētu centriem. „Tas būtu jāņem vērā, pieņemot lēmumu par uzņēmumu lokācijas vietām.  Viņi arī novērtē darba attiecības un dažādību, kā arī mācīšanās un attīstības iespējas. Augstākās kvalitātes darba vide viņiem ir ļoti svarīga un ietekmē viņu darba izvēli,” saka eksperts.

Šīs paaudzes ietekmē būtiski mainās arī tirdzniecības nozare, un tas skar gan „vienkāršus” veikalus līdz pat daudzfunkcionālām mazumtirdzniecības, atpūtas un izklaides vietām. „Mazumtirgotājiem un nekustamo īpašumu īpašniekiem ir jāpielāgojas millenials paradumiem. Šīs paaudzes pārstāvji veic produktu izpēti internetā, tāpēc veikalu pakalpojumus nevērtē ļoti augstu. „Klasisko” veikalu loma šīs paaudzes cilvēku dzīvē mazināsies līdz ar tiešsaistes tirdzniecības uzlabojumiem un arvien nozīmīgāka būs preču „piegāde līdz durvīm”,” ar milēniuma paaudzes paradumiem, kas ietekmē arī NĪ nozari, iepazīstina R. Holbertons.

Digitalizācija liek pārskatīt līdzšinējos biznesa principus

Vairāku rakstu un grāmatu autors par NĪ investīciju un finanšu tematiku (aktīvu pārvaldība, kapitāla tirgi, īpašumu vērtēšana u.c.) autors, Lucernas Lietišķās zinātnes un mākslas universitātes Nekustamā īpašuma zinātnes programmas vadītājs, profesors Mihaels Trubešteins (Michael Trübestein, Prof. Dr.) Foruma dalībniekus iepazīstinās ar digitalizācijas ietekmi uz NĪ nozari. Profesors pirms Foruma saka: „Dati un informācija ir jaunā, mūsdienu „nafta”, īpaši NĪ nozarē, kas joprojām darbojas pēc tradicionālām metodēm. Digitalizācija ietekmēs visus nozares dzīves ciklus, tai skaitā arī celtniecību un projektu attīstītājus.”

Profesors min, ka, piemēram, celtniecībā nākotnē izmantos BIM (Building Information Modelling) programmatūru, kuru var izmantot dažādu profesiju (arhitekti, inženieri, pilsētplānotāji) pārstāvji, kuru var izmantot arī 3D namu modeļu drukāšanai no betona vai plastmasas, kā arī izmaksu modelēšanai.

Īpašumu pārvaldības procesā nozīmīgs kļūst dažādu datu analīzes u.c. IT rīku izmantošana. Piemēram, sensori var pastāvīgi nosūtīt informāciju saņēmējam (temperatūras režīmi un to izmaiņas, durvju, logu stāvoklis u.c.), kas ļauj perfekti apsaimniekot īpašumus. Var īpašumos izmantot arī dažādas „gudrās” kartes, kādas viesnīcās ir durvju atvēršanai: ar dažām moderno tehnoloģiju sniegtajām iespējām iepazīstina profesors.

„Mūsdienās īpašumu pārvaldnieki ir pieprasīti un arī labi apmaksāti. Savukārt namīpašnieki lūkojas pēc lojāliem īrniekiem, kuri ir arī gatavi „pieskatīt” māju. Šādos gadījumos būtu iespējams stimulēt šādus, ideālus īrniekus ar dažādiem bonusiem (piem., piešķirot tiem t.s. nākotnes valūtu - bitkoinus). Patiesībā visu ēku var uzskatīt par sistēmu,” saka  M. Trubešteins.

Runājot par norēķiniem, profesors norāda, ka lielākie izaicinājumi NĪ nozarē ir datu pazušana vai neprecīzi dati. Līdz ar to katrai ēkai varētu izveidot „digitālo ID karti”, kurā uzkrātos visa informācija (plāni, līgumi, naudas plūsma), vienlaikus domājot par šo datu drošu glabāšanu, novēršot vīrusu vai hakeru uzbrukumus. Nākotnē namīpašnieki varēs pārbaudīt savu īpašumu, izmantojot virtuālās realitātes ierīces, kas ļaus sekot īpašumam, tā apkārtnei.

„Digitalizācija noteikti mainīs paradumus NĪ nozarē: daudz kas kļūst ērtāk, elastīgāk, lētāk un vienkāršāk paveicams. Iegūtie dati un informācija ļauj daudz labāk salīdzināt un noteikt pamatotu cenu politiku (piemēram, pērkot māju un salīdzinot darījuma cenas). Turklāt ir lielāka datu drošība.

Kopumā tehnoloģijas aizstās daudzus starpniekus, kas patērē finanšu un laika resursus (aģenti, bankas, dažādi reģistri utt.). Šīm grupām nāksies mainīt savus biznesa principus.  Tehnoloģiju ietekme ir graujoša un daudzām uzņēmējdarbības formām nāksies pārskatīt savus biznesa modeļus. Tas nenozīmē, ka esošie modeļi būtu jāveido efektīvāki, bet gan ir pilnībā jāpārskata un jāmaina esošie  procesi. Jau ir minami daži piemēri no dažādām nozarēm: airbnb ir lielākais telpu aģents, kuram nepieder neviena viesnīca, Facebook ir viena no lielākajām mediju kompānijām, kura pati nerada nekādu saturu, tas pats – Amazon(neviena paša veikala), Alibaba, Uber, Netflix…,” saka M. Trubešteins. „Mūsdienās viens no galvenajiem jautājumiem ir: kam pieder informācija? Jo tas, kam ir informācija, tas no tās var pelnīt. NĪ nozarē bieži vien informācija ir nevis īpašnieka vai īrnieka pārziņā, bet gan menedžerim. Vai ir iespējas datus pārvērst naudā, līdzīgi kā to izdarījis Facebook? Jā!” ir pārliecināts profesors.

„Tomēr ne visi procesi un nozares tiks ietekmētas. Neviens nezina, kura tehnoloģija kļūs par dominējošo nākotnē un kura tādējādi varēs kļūt par visdārgāko un vērtīgāko. Tomēr ir skaidrs, ka mēs atrodamies Gartner Hype* cikla sākumā,” secina profesors.

Gartner Hype Cycle – tas ir ASV IT firmas Gartner izveidots grafiks, kurā piecos ciklos atspoguļots tehnoloģiskais briedums, tehnoloģiju pieņemšana un to sociālais pielietojums.

 Baltijas nekustamo īpašumu (NĪ) attīstītāju forums Rīgā norisināsies jau trešo reizi. Forums sniedz iespēju izzināt ne tikai tuvējo kaimiņu pieredzi projektu attīstībā, bet arī gūt ieskatu pasaulē vadošajās tendencēs. Arī šogad Forumā paredzēts runāt par nozarei aktuāliem jautājumiem: NĪ nozares profesionāļi varēs iepazīties ar jaunākajiem nozares apskatiem, labāko pieredzi konkrētu projektu un NĪ segmentu attīstīšanā, kā arī varēs uzzināt, kas valstu politiski ekonomiskajā ziņā tiek plānots Baltijā (nodokļu politika u.c. tēmas). 

Foruma programma: www.balticdevelopment.lv