Eksperta viedoklis: Aicina apzināt un novērst pamatproblēmas Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, lai sāktos tā veselīga izaugsme

Latvijas nekustamo īpašumu (NĪ) tirgū ir vairākas pamatproblēmas, kas nesekmē tā veselīgu izaugsmi, un kamēr tās netiks apzinātas un novērstas, nevarēs runāt par esošajiem apstākļiem atbilstošu NĪ tirgus attīstību. „Kad esam attapušies pēc dažādu „bumu” vai „burbuļu”, krīžu un pēckrīzes skrējiena, daudzi: gan klienti, gan kolēģi man jautā: „Kas sagaidāms tirgū?”.

Lai noteiktu diagnozi, kas pašlaik notiek īpašumu tirgū Latvijā un izteiktu prognozes par turpmāko, būtu jātiek skaidrībā ar tiem izaicinājumiem vai pamatproblēmām, kas kavē tirgus veselīgu izaugsmi. Gribu rosināt uz diskusiju par tām, saprotot, ka, iespējams, ne visi piekritīs manam viedoklim, bet uzskatu, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, lai beidzot sakārtotu īpašumu tirgu un sāktos šobrīdējiem ekonomiskajiem apstākļiem atbilstoša izaugsme,” uzskata NĪ jomas eksperts ar teju ceturtdaļgadsimta pieredzi – Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedrs, SIA Real Estate Jurmala valdes loceklis Igors Daņiļevičs.

Potenciālos klientus uzrunā cilvēki bez kompetences, pieredzes, un, ja vien 20% tirgus darbojas profesionāli un godprātīgi, ievērojot ētikas kodeksu, bet 80% tirgus valda pilnīgs haoss, tad ir neiespējama godīga konkurence, bet klientiem ir lielas iespējas „iepirkties”: bez jebkādām garantijām jeb par savu naudu nopirkt turpmākās problēmas. Šī situācija turklāt met ēnu arī uz godprātīgo profesionāļu pusi un vārds „mākleris” jau ir kļuvis par tādu kā palamu: tas, kurš grib iedzīvoties uz tā rēķina, ko it kā varu pats izdarīt.

Tādēļ šādā, nesakārtotā, tirgū tiek nepareizi veidotas attiecības starp klientu un starpnieku. Bieži vien netiek noslēgti sadarbības līgumi, notiek saziņa tikai elektroniski un starpnieki bieži vien pat nezina, kā izskatās klients, aģenti dažkārt pat neizbrauc uz objektu,  nesniedz klientam regulāras atskaites. Tādējādi tiek izkropļotas klienta-starpnieka attiecības.

Tā ir pavirša attieksme arī no īpašnieku puses pret saviem īpašumiem: nesakārtot īpašumu lietas no juridiskā un tehniskā viedokļa,” atzīst eksperts. I.Daņiļēvičs uzskata, ka īpašumu pārdošana ir pārvērtusies par interneta veikalu darbību, ir tikai prece – īpašums, izslēdzot no šīs darbības pārdevēju un pircēju vēlmes. Savu uzskatu viņš raksturo šādi: „Ir pilni sludinājumi, interneta lapas ar īpašumiem, kurus vēlas pārdot, daudzi ir paņemti tirgošanai pat bez līgumiskām attiecībām ar īpašnieku. Piemēram, starpniekam piezvana persona, kas saka: „Es vēlos pārdot savu māju.”

Bet lielākā kļūda un atbildība ir tā, ka starpnieki šādus jautājumus neuzdod un paņem īpašumus tirgošanā par vēlamo summu. Mājas lapas ir pilnas ar šādiem - nepareizo cenu – sludinājumiem, bet potenciālie pircēji pēta šīs mājaslapas un viņiem rodas nepareizs priekšstats par objektīvo cenu līmeni,” stāsta I. Daņiļevičs. No tā izriet nākamā problēma NĪ tirgū: veidojas nepareiza, izkropļota izpratne par reālajām īpašuma cenām tirgū jeb - haotiska cenu veidošanās. .  Arī jauno projektu attīstītāji vispirms par pamatu ņem savu izdevumu atpelnīšanu ar noteiktu peļņas daļu, nevis vadās pēc reālās situācijas tirgū un pircēju pieprasījumu un vēlmēm.

Ir arī t.s. luksus jeb premium segments, kurā, piemēram, tikai vietas dēļ (Rīgas centrā vai jūras tuvumā) bieži ierindo īpašumus, lai gan tie ir visai viduvējā stāvoklī. Bieži vien īpašuma katrs pārdevējs pats nosaka šo segmentu, no tā rodas sajukums tirgū,” uzskata I. Daņiļevičs. Kā vēl vienu veselīgu tirgus attiecību bremzējošu faktoru eksperts min to, kabieži vien trūkst normālu partnerattiecību aģentu vidū: nenotiek informācijas apmaiņa ar kolēģiem, iztrūkst savstarpējas uzticības. „Ir neliela grupa aģentu, kas godprātīgi un profesionāli veic savu darbu: pareizi izprot tirgu, mēģina sniegt pēc iespējas kvalitatīvāko pakalpojumu un sadarbojas arī savā starpā.