Siltumizolācija un mitrums. Kas jāzina, izvēloties siltināšanas materiālus

Mitrums ietekmē ēku ne tikai būvdarbu procesā, bet arī visā tās pastāvēšanas laikā.  Vispārējais mitrums ir biežākais un izplatītākais ar mitrumu saistītu problēmu cēlonis ēkās. Taču ir arī citi, „neredzami“ mitruma veidi, kas ietekmē ēku visu ekspluatācijas laiku. Tie ir konvekcijas, difūzijas un kapilārais mitrums. Tieši to dēļ nereti saskaramies ar mitruma problēmām ēkās, kas jau tiek ekspluatētas, – tekošiem jumtiem, bojātām sienām, drūpošu pamatu apmetuma kārtu, pelējumu u.tml. Pareizi projektējot ēkas konstrukcijas, šo „neredzamo“ mitrumu iespējams kontrolēt un novērst tā izraisītās problēmas.

Iekams runāt par mitrumu un tā ietekmi uz ēkām, vispirms jānoskaidro, kas īsti ir mitrums. Visiem labi zināms, ka ūdens var būt cietā, šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī. Termins „mitrums“ attiecināms uz visiem ūdens agregātstāvokļiem un apzīmē izmērāmo ūdens daudzumu gaisā vai citā vielā.

Vispārējā mitruma sākotnējais avots atrodas ārpus ēkas un saistīts ar klimatu (piemēram, lietus vai sniegs) vai zemi (piemēram, gruntsūdeņi). No šāda mitruma izvairīties nevar, bet cilvēks jau sen iemācījies no tā izsargāties. Piemēram, ierīkot ūdensnecaurlaidīgu jumta segumu vai sienas apdari.

Vispārējais mitrums ir biežākais un izplatītākais ar mitrumu saistītu problēmu cēlonis ēkās. Izsargāties no šā mitruma nav pārāk grūti, jāizvēlas tikai pareizie materiāli un risinājumi. Tomēr jāpievērš uzmanība apstāklim, ka vēl ir arī tā dēvētais būvniecības mitrums. Būvniecības mitrums ir pārmērīgs mitrums, kas nonācis būvmateriālos to ražošanas, uzglabāšanas vai montēšanas laikā. Tam būtu jāizžūst vai jāiztvaiko vēl būvdarbu laikā vai jau ēkas ekspluatācijas gaitā. Būvdarbu laikā materiālus varam pasargāt no ūdens vai sniega, tos apsedzot vai glabājot iekštelpās. Mitros procesus būvniecībā arī varam kontrolēt, jo zinām, kā tas darāms. Daudz sarežģītākas ir citas, „neredzamas“ ūdens formas, kas mūsu ēkas ietekmē visu ekspluatācijas laiku.

Zīm. Mitruma ietekme uz ēku

 

Mitruma pārnese konvekcijas ceļā. Norisinoties konvekcijai, mitrums pārvietojas kopā ar siltā gaisa plūsmu. Jo siltāks ir gaiss, jo lielāks mitruma daudzums ar to var pārvietoties. Kad gaiss norobežojošajā konstrukcijā atrod caurumu vai spraugu, iekšējais siltais gaiss plūst laukā iekštelpu un āra temperatūras starpības dēļ. Šādi nelieli norobežojošās konstrukcijas defekti var radīt lielas problēmas, jo pa vienu 10 mm caurumu norobežojošajā konstrukcijā, pastāvot 2 Pa lielai gaisa spiediena starpībai starp abām norobežojošās konstrukcijas pusēm, mēneša laikā var tikt pārnests 1 litrs ūdens. Bet šādai mitruma pārnesei vajadzīgs caurums vai plaisa visā norobežojošās konstrukcijas biezumā. Mazs caurums līdzās nebojātai ģipša plāksnei esošā tvaika barjerā neradīs nekādus bojājumus. Kad mitrs gaiss plūst caur ēkas norobežojošo konstrukciju, tās iekšienē mitrums kondensējas uz noslēgtām virsmām, kuru temperatūra ir zemāka par rasas punkta temperatūru. Nereti tie ir metāla ielaidumi, piemēram, metāla profili ventilējamo sienu konstrukcijā.

 

Mitruma pārnese difūzijas ceļā. Difūziju izraisa atšķirīgs telpu tvaika blīvums/tvaika parciālais spiediens. Apkures sezonas laikā vairāk mitruma ir iekštelpu gaisā. Blīvuma/spiediena starpības dēļ iekšējais gaisa mitrums tiecas nonākt līdzsvarā ar ārējo gaisa mitrumu, izraisot tvaiku plūsmu no iekšpuses uz āru caur ēkas norobežojošo konstrukciju. Ja nav tvaika necaurlaidīgas barjeras, tvaika blīvums/ūdens tvaika parciālais spiediens tiecas difūzijas ceļā izlīdzināties. Ja tvaiki difūzijas ceļā sūcoties cauri konstrukcijai, sastop aukstu virsmu, tie kondensējas. Tādēļ, lai novērstu mitruma iekļūšanu konstrukcijā, iekšējā siltajā norobežojošās konstrukcijas pusē izmanto ūdens tvaika barjeras.

Kapilaritāte ir šķidrumu spēja pārvietoties pa ļoti šauriem kanāliņiem bez ārēju spēku palīdzības. Šī parādība novērojama, piemēram, gruntī. Pa grunts porām vai tukšumiem starp grunts daļiņām ūdens virzās augšup pretēji smaguma spēka darbības virzienam, un ūdens pacelšanās augstums atkarīgs no poru lieluma.

Kapilārā samirkšana norisinās pamatos un to apdarē. Kapilāro mitruma kustību iespējams pārtraukt, zem pamatu plāksnes un līdzās pamatiem izveidojot smilts, grants vai šķembu kārtu. Lai neļautu sienas konstrukcijās no grunts nonākt kapilārajam mitrumam, tiek veidotas hidroizolācijas kārtas.

Mitruma kontrole ir būtiska ēkas projekta daļa, un projektēšanas noteikumi ir diezgan vienkārši - pirmkārt, jāgādā, lai mitrums nenonāktu konstrukciju iekšienē, otrkārt, materiāli jāizraugās tā, lai konstrukcijās esošais mitrums varētu viegli izžūt. Šai ziņā ļoti daudz kas atkarīgs no būvmateriāliem, ko izmantojam ēkas celtniecībā, un to īpašībām.

Kompānija „Paroc“ ir izstrādājusi veselu virkni risinājumu, kas palīdzēs izsargāties no neredzamā mitruma iedarbības un kurus atradīsiet mūsu tīmekļa vietnē. Turklāt mums ir materiāls, kas izceļas ar lieliskām mitruma īpašībām - PAROC akmens vate.

Somijas tehnisko pētījumu centrā VTT veikta detalizēta siltumizolācijas materiālu izpēte, kas apliecinājusi, ka izolācijas materiālu mitruma īpašības būtiski atšķiras. Pārbaudot veselu virkni dažādu izolācijas materiālu, noteikts, ka mitrā vidē tie izturas dažādi.

Līdzsvara mitrums. Materiālu līdzsvara mitrums pārbaudīts pie 98% gaisa mitruma 23^oC temperatūrā. Mērījumu rezultāti atbilst apstākļiem, kad izolācijas materiāli atrodas ļoti mitrā vidē, bet nav tiešā kontaktā ar ūdeni. Mērījumi parāda, ka Paroc akmens vate neuzsūc mitrumu no apkārtējā gaisa un paliek sausa pat mitros apstākļos.

Dažādu materiālu līdzsvara mitrums pie 98% gaisa mitruma

 

Ūdens absorbcija, daļēji iegremdējot, atbilst tādiem apstākļiem, kad izolācijas materiāla iepakojums vai uz plakana jumta montēta izolācija salīst. Kad Paroc akmens vati daļēji iegremdē ūdenī, vaļējajā šķiedru struktūrā nonāk tikai tik daudz ūdens, cik to iespiež spēks, neļaujot akmens vates plāksnei nogrimt. Ūdens iesūcas tikai tajā izolācijas materiāla daļā, kas atrodas zem ūdens līmeņa. Kad izolācijas materiālu izceļ no ūdens, tad ūdens iztek no vaļējās šķiedrainās struktūras. Neatkarīgi no mērcēšanas laika, vai nu tā būtu viena diena vai viena nedēļa, akmens vate ūdeni neuzsūc. Paroc akmens vate ūdens uzsūkšanas līmeņa ziņā ļoti līdzinās plastmasas termoizolācijas materiāliem.

Ūdens absorbcija, daļēji iegremdējot

PAROC akmens vate neuzsūc ūdeni, ātri nožūst, ir noturīga pret kapilāro mitrumu, ir atvērta difūzijai, t. i., ļauj līdzās esošajām konstrukcijām žūt abos virzienos un arī nepelē.

Pētījumu rezultātu apkopojumu un padomus, kā projektēt ēku norobežojošās konstrukcijas, lai novērstu mitruma negatīvo ietekmi uz ēkām, var atrast „Paroc“ tīmekļa vietnē sadaļā „Mitrumizturīga izolācija“ un „PAROC mitruma kontroles rokasgrāmatā“.

Vairāk informācijas atradīsiet šeit https://www.paroc.lv/campaigns/Sausaka-izolacija-tirgu?utm_source=paroc-website&utm_medium=hero&utm_campaign=BI-MOISTURE-LV&utm_content=campaign-page

 

PAROC akmens vate:

• paliek sausa pat ļoti mitrā vidē
• neuzsūc ūdeni
• ļoti ātri žūst
• noturīga pret kapilāro mitrumu
• atvērta difūzijai, t. i., ļauj apkārtējām konstrukcijām žūt abos virzienos
• samazina betona konstrukciju žūšanas laiku
• nepelē un neļauj pelējumam izplatīties uz citām konstrukcijām
• nesatur antipirēnus, kuri varētu veicināt koroziju mitrā vidē