LANĪDA KONFERENCE: Eksperti iezīmē nākotnes tendenci: mājokļi - mazāki, funkcionālāki, daudz „draudzīgāki” maciņam

Lai mājsaimniecībām nebūtu jākļūst par sava īpašuma vergiem, kad vairāk nekā puse tās budžeta aiziet mājokļa izdevumiem, nākotnē arvien pieprasītāki kļūs mazāki mitekļi, kas būs funkcionāli izplānoti, ar koplietošanas telpām, līdz ar to – daudz „draudzīgāki” mūsu maciņam. Tomēr diez vai tik mazi mājokļi, kā, piemēram, pašlaik ir pieprasīti ASV – ap 16 m² izmērā, būs aktuāli pie mums.

To atzina eksperti diskusijā par mājokļu pieejamību un jauno projektu inovatīviem risinājumiem mainīgajos tirgus apstākļos, par projektu attīstītāju un starpnieku sadarbību, 31. martā notikušajā Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā ikgadējā konferencē „Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?”, kura notika sadarbībā ar DNB banku.

Inese Jureviča, New Europe investoru attiecību vadītāja, kura vadīja šo diskusiju, to sāka, iepazīstinot konferences dalībniekus ar jaunākajām tendencēm pasaulē, sakot, ka inovācijas saprot kā produktu, kura nepieciešamību mēs vēl neapzināmies. „Tā ir diezgan bīstama tēma, jo pastāv bažas, vai ideja būs dzīvotspējīga, vai kāds to pirks, bet, kā teicis Stīvs Džobss, kādam ir jābūt pirmajam, un tas arī būs vinnētājs,” inovāciju jēdzienu tulkoja eksperte. Viņa informēja, ka jaunākās tendences mājokļu tirgū apliecina gan energoefektivitātes uzvaras gājiens, gan arī risina mājokļu pieejamību. „Runa ir par izmaksu samazināšanu, ko veicina pieaugošā urbanizācija, kad arvien vairāk cilvēku pārvācas dzīvot uz pilsētām, kā arī par jauno mājokļu funkcionalitāti un to koncepcijām, lai mājokļus padarītu pieejamākus arvien lielākam lietotāju pulkam,” teica viņa.

Viss jaunais esot labi aizmirsts vecais: modē nāk t.s. co-housing jeb kop-mājokļi, kas īpaši iecienīti bijuši hipiju laikos, t.i., mājokļi ar dalītām zonām, kur dažas ir koplietojamas. Dānijā jau pašlaik ap 10% mājsaimniecību dzīvo šādos mājokļos, zināja teikt eksperte. „Redzams, ka mājsaimniecības transformējas: pieaug viena cilvēka mājsaimniecību skaits, ko pasaulē mēdz dēvēt arī par „viens cilvēks + suns”. Cilvēki kļūst arvien mobilāki, tie grib dzīvot pilsētu centros, bet privātās telpas nozīme samazinās,” tendences skaidroja viņa.

I. Jureviča norādīja uz vēl vienu tendenci, uz kuru būtu vērts vērst uzmanību: mājokļa izmēra samazināšanās un koplietošanas telpu nozīmes pieaugums. Pasaulē arvien vairāk tiek pieprasīti mazi: 25-35 m² dzīvokļi, bet ASV - pat vēl mazāki - ap 16 m²  dzīvokļi. To rosina gan dzīvesstila izmaiņas, kad cilvēki vēlas vairāk socializēties ārpus mājokļa, kā arī ekonomiskais pamatojums: lai mājoklis būtu lēts uzturēšanā. Eksperte atzina, ka pārmaiņas nebūs straujas, bet jaunajai paaudzei jau ir citas vērtības, kas var būt pamudinājums mainīties arī NĪ tirgum. Eksperte atzina, ka, aplūkojot piedāvājumu Latvijā, pagaidām neredz, ka šī globālā tendence būtu nonākusi līdz mums: ka tirgū tiktu piedāvāts daudz nelielu dzīvokļu, tāpēc esot jautājums - vai attīstītāji būtu gatavi šādu produktu piedāvāt tirgū?
Uz to atbildēja Māris Alberts, Stats Invest padomes priekšsēdētājs, ilustrējot ar pārstāvētā uzņēmuma pieredzi: pašlaik izstrādes stadijā ir projekts  Harmony home, kas orientēts vietējam pircējam, kur domāts par energoefektivitāti un to, kā samazināt izmaksas. „Ja vairāk nekā 60% ienākumu aiziet mājokļa izdevumiem, cilvēki arvien biežāk uzdod jautājumu, vai vēlas kļūt par vergu savam īpašumam. To mēs secinājām pēc aptaujas, kuru veicām pirms projekta sākšanas, un tajā 85% mājsaimniecību atbildēja, ka lielākā daļa budžeta aiziet mājoklim, kas mūs motivēja veidot objektu, kas izmaksātu mazāk. Tāpat pieredze liecina, ka cilvēki tiecas pēc kopīgām lietām, tāpēc domājam projektā ieviest auto un sadzīves priekšmetu koplietošanu,” stāstīja M. Alberts.  Viņš atzina, ka mainās arī cilvēku attieksme pret vēlmi iegūt mājokli īpašumā, kas uzliek papildu atbildību un prasa ievērojamus līdzekļus.  Tāpēc, piemēram, Vācijā 85% visi īpašumi atrodas lielo kompāniju rokās un dzīvokļi lielāko tiesu tiek izīrēti, arī Skandināvijā arvien populāra ir īre (īpašniekam ir īres tiesības). „Tā ir daļēja atbilde, kā nodrošināt īpašumu ilgmūžību un kvalitāti. Kā labs piemērs ir Lietuva, kur daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam ir pilnvaras nesaskaņot nepieciešamos uzlabojumus un remontdarbus ar visiem mājas iedzīvotājiem, bet veikt tos un tad izrakstīt rēķinu iedzīvotājiem,” diskusijā teica M. Alberts.
Uz to diskusijas dalībnieki komentēja, ka līdzšinējā pieredze ar darbošanos Latvijas īres tirgū daudziem nav bijusi tā labākā, to nesekmē arī esošā likumdošana un gausie tiesu procesi. Irēna Viļuma, Towers Constructions Management biznesa attīstības vadītāja, piebilda, ka viņas pārstāvētais uzņēmums parasti 2/3 projektā ieplāno izīrēšanai, kas premium segmentā ir ļoti pieprasīti.Māris Alberts piebilda: lai mudinātu investēt īres projektos, šim tirgus segmentam būtu jābūt ar 6% ienesīgumu, bet „ir maz tādu projektu, kur var nodrošināt šādu ienesīgumu, arī mēs paši Sky Garden projektā izmēģinājām īri, bet tas bija vairāk kā līdzeklis turpmākai mājokļa pārdošanai (kā tāds test-drive, kas notiek pirms auto pārdošanas)”.

Mareks Kļaviņš,Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs, piekrita, ka nepieciešamība pēc jauniem produktiem, t.sk. pēc mazākiem mājokļiem, noteikti būs, un tirgū sagaidīsim šīs izmaiņas.
„Ekonomisko mājokļu tirgus segments, līdz 60 m² platībā, pagaidām ir mazs, vairāk tādus potenciālie pircēji izvēlas otrreizējā tirgū. Pagaidām mēs vēl neesam iemācījušies uztvert kopīpašumu kā savu īpašumu, mums īpašums beidzas pie durvīm vai zemesgabala robežas. Jānotiek izmaiņām domāšanā. Kad tas notiks, tad šīs tendences īstenosies ātrāk,” uzskata Bonava Latvija vadītājs.

Ivars Rudzītis, Ordo group valdes priekšsēdētājs, diskusijā piebilda, ka viņa pārstāvētais uzņēmums darbojas t.s.luxury segmentā, un neplāno tiekties uz mazu mājokļu piedāvājumu. „Tomēr arī šajā segmentā pircējs ļoti uzmanīgi izvērtē cenas (un turpmāko izmaksu) un kvalitātes attiecību, vairs nav nepārdomātu pirkumu. Tāpēc tiem, kas izvēlas mazākas telpas, bieži vien tas ir budžeta jautājums, jo cilvēki bieži nevar atļauties nopirkt to, ko vēlas. Mēs vienā objektā par 25% nokoriģējām cenas un uzreiz uzradās vietējais pircējs, jo tas bija tieši cenas jautājums,” teica viņš.

Irēna Viļuma, piekrita, ka pasaules tirgū valdošā tendence ir mikrodzīvokļi:  „Tas nozīmē efektīvu telpas plānošanu, mājai ir sociālā vide, kur cilvēks jūtas droši un komfortabli. Tas nozīmē, ka īpašums nesagādā problēmas makam un vienlaikus cilvēks saņem visus nepieciešamos pakalpojumus, kas ir konkrētās mājas pievienotā vērtība.” Viņa piebilda, ka koplietošanas telpas var būt aktuālas arī premium segmentā.

Runājot par nākotnes prognozēm Māris Alberts piekrita, ka nākotne būs mazajiem dzīvokļiem, kuros ir nelielas guļamistabas un lielas lodžijas (terases). Aldis Riekstiņš, Latio valdes loceklis tam piekrita, sakot, ka tie varētu būt dzīvokļi ar vienu dzīvojamo istabu un trim, četrām guļamistabām, kas saglabās savu funkcionalitāti, bet būs maksimāli racionalizētas (labi izplānotas) telpas.

Ģirts Grīnbergs, Latectus valdes priekšsēdētājs, domā, ka pieprasījums pēc vidējā ekonomiskā segmenta mājokļiem palielināsies, jo ģimenes rēķinās ar konkrētu budžetu, ko tās var tērēt. „Bankas savus lētos, pārņemtos, dzīvokļus jau praktiski ir izpārdevušas, bet jauno objektu tirgū piedāvājums ir neliels: brīvu platību ekonomiskajā segmentā nav daudz, tāpēc attīstītājiem ir liels potenciāls šajā t.s. vidējo cenu kategorijā,” uzkskata Ģ. Grīnbergs.

Savukārt Arvis Deksnis, Elitestate pārstāvis, izteica prognozi, ka turpmākajos trīs gados būs liels pieprasījums pēc mājokļiem līdz divām istabām cenā līdz 70 tūkst. eiro ar pilnu apdari, vai trīsistabu – cenā līdz 90 tūkst. eiro.

Aldis Riekstiņš, pēc pieredzes stāstīja, ka jau ir bijuši klienti, kas meklē dažādas papildfunkcijas mājoklim: kādam aktuālas ir kopīgas bērnu telpas, kādam – mazgātuves, citam - sporta klubs u.tml. „Te mēs, nekustamā īpašuma aģenti varam būt ļoti noderīgi, palīdzot savest šādus klientus ar projektu attīstītājiem, sniedzot iespēju šo sadarbību realizēt,” teica A. Riekstiņš.

Savukārt diskutējot par attīstītāju un starpnieku sadarbību, eksperti bija vienisprātis, ka NĪ aģenta, kurš ir profesionālis, palīdzība noder vienmēr, īpaši, ja var sekmēt potenciālā klienta savešanu ar projekta attīstītāju, turklāt aģenta loma arvien būtiskāka kļūst sarežģītos, lielos, dārgos projektos.

Atgādināsim, ka ikgadējā LANĪDA organizētā konference „Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?” ir kļuvusi ļoti iecienīta NĪ nozares profesionāļu vidū, kur vienkopus satiekas ap 200 interesentu un kur var uzzināt visu aktuālo informāciju par norisēm nozarē, atklāt labāko pieredzi un iezīmēt iespējamos nākotnes attīstības scenārijus, kā arī socializēties un neformālā gaisotnē tikties ar kolēģiem.