Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai: Mājokļos meklē stabilitāti

Rīgas standartapbūves dzīvokļi pārtop no cilvēku dzīves vietām par uzkrājumu glabātavām. Oktobris atkārtojis Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenu pieauguma līdzšinējo rekordu +9 eiro par kvadrātmetru tirgojamā dzīvokļa platības. Šā gada martā +9 eiro nosauca Arco Real Estate. Latio izceļas arī ar pirmtiesībām uz dzīvokļu kvadrātmetra vidējo cenu virs 700 eiro, ja runa ir par cenu tagadējo kāpienu kopš 2012. gada.

Līdz šim gadam kāpienu veidoja augšupejoša caurmēra tendence cenu svārstībām atsevišķos mēnešos gan uz augšu, gan uz leju, bet šajā gadā nav bijis tāda mēneša, kad kaut viena firma uzrādītu vidējās cenas pazemināšanos. Grūti iedomāties lūzumu tagadējās cenu veidošanās tendencēs, kas neļautu arī Arco Real Estate gada beigās fiksēt cenu virs 700 eiro par kvadrātmetru. Drīzāk Ober Haus varētu atcerēties par 2014. gada jūlijā uzrādītajiem +10 eiro, ar kuriem tagad pietiktu šīs firmas nosaukto cenu novietošanai cienījamajā līmenī 700 eiro un vairāk.

Lēto un daudzo dzivokļu segmenta sadārdzināšanās temps apsteidz oficiāli atzīto pieaugumu Latvijas ekonomikā, nemaz nerunājot par iedzīvotāju skaita sarukumu valsti un, kaut lēnākā tempā, arī Rīgā. Šo pieaugumu nevar saistīt arī ar inflāciju, kuras temps liecina par apritē esošās naudas daudzuma pieaugumu. Tomēr nav ticamu argumentu, kāpēc lai māklerfirmas sazvērētos apliecināt nereāli augstās cenas, ja mākleri nebūtu ar tām sastapušies. Dzīvokļu vidējo cenu aprēķināšana kā šo cenu celšanas instruments var darboties tādējādi, ka parāda dzīvokļu pirkšanā iztērētās naudas daudzuma pieauguma perspektīvu. Vienkārši sakot, modina cerības šos dzīvokļus vēlāk pārdot par lielāku naudu nekā tie nopirkti. Ar pieciem gadiem kopš iepriekšējā dzīvokļu cenu pazeminājuma pietiek, lai cilvēki noticētu cenu pieauguma tendences ilglaicibai, lai gan neviens nenoliedz, ka mūžīgi šis pieaugums neturpināsies. Jāatzīst pat, ka cenu pazeminājuma brīdis nāk aizvien tuvāk, tikai nav zināms, kad tieši tas iestāsies.

To pašu taču varēja teikt jau tūlīt pēc 2012. gada pavērsiena uz cenu pieaugumu. Tieši tāpat divējādi var novērtēt tagadējo cenu pieauguma paātrināšanos. Tas vienlaikus biedē kā cenu burbuļa veidošanās un mierina kā cenu spilvens, kas nobremzēs cenu iespējamo kritumu ātrāk, pirms dzīvokļu realizācijas cenas visiem ieguldītājiem kļūs zemākas par dzīvokļu pirkšanas cenām. Cenu pieauguma paātrinājums sakrīt ar pilnīgu skaidrību, ka neviena banka nekādus depozītprocentus noguldītājiem maksāt negrasās, ti, negrasās maksāt vairāk nekā iekasēs ar maksām par noguldītāju apkalpošanu. Kā liecību par dzīvokļu meklēšanu naudas ieguldīšanai var traktēt mākleru stāstus par pircēju izvēlīgumu.

Tādu pūliņu jēga ir izvairīties no pirkumiem ēkās, kas pārskatāmā nākotnē var pārvērsties par graustiem. Ja, piemēram, jau tagad manāmi kaut nelieli bojājumi ēkas jumtam vai citām konstrukcijām, tad ticamāk, ka tie kļūs par lieliem bojājumiem, nevis ka Rīgas namu pārvaldnieks tos novērsīs; ja dažus dzīvokļus mājā jau aizņēmuši alkoholiķi vai narkomāni, tad ticamāk, ka viņi pārņems vēl citus dzīvokļus. Dzīvokļu pircējiem nākas koncentrēt savu interesi uz samērā nedaudzām mājām bez jau manāmiem defektiem. Mājokļu cenu pieauguma rādītājus izskaidro šīs intereses pāriešana naudas koncentrācijā darījumos ar dzīvokļiem tikai šajās ēkās.